Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Liela daļa sadzīves atkritumu satura ir videi nedraudzīgs iepakojums

Maize plēves maisiņā

Ilgstoši jau notiek diskusijas par plēves maisiņu ierobežošanu tirdzniecības vietās. Ja atceramies, tie savulaik bija pilnīgi brīvi pieejami pie kasēm veikalos, tad šim iepakojuma veidam noteica nodokli, tā veicinot, ka tirgotāji par tiem iekasē maksu, līdz ar to mazinot patēriņu. Taču skaidrs, ka tas problēmu risina vien daļēji. Jo vidi piesārņojošs iepakojums tāpat brīvi pieejams gan augļu un dārzeņu, gan citās nodaļās, tādā tiek fasētas ļoti daudzas pārtikas preces, sākot ar maizi, sieru, konditorejas un kulinārijas izstrādājumiem un beidzot ar gaļu un zivīm.

Attiecībā uz pāris pēdējām nosauktajām produktu grupām būtu pagrūti atrast iepakojuma alternatīvu, bet kāpēc gan maize nevarētu būt iepakota papīra tūtās, kāpēc olas jāpako plastmasīgās, nevis papīra kastēs un kāpēc piens jātirgo polietilēna pudelēs, nevis papīra tetrapakās, kas, šķiet, videi mazliet, mazliet draudzīgākas?

Var, protams, uz šo tēmu paraudzīties arī plašākā mērogā, kaut vai pieminot koku lapu vākšanu vienreiz izmantojamos lielizmēra plēves maisos, kas pēdējā laikā diemžēl plaši izplatīts, taču visa šī kontekstā lietderīgi pievērst uzmanību arī nepilnībām šādu produktu utilizācijā.

Esam raduši dzirdēt mudinājumus maksimāli šķirot sadzīves atkritumus, tiek popularizētas vietas, kur speciālos konteineros atsevišķi var izmest PET pudeles, stiklu vai papīru, taču vai kaut kur ir iespēja visa veida plēves izstrādājumus, sākot ar pārtikas un beidzot ar siltumnīcu plēvēm, lietotājiem ērtā veidā nodot atkārtotai pārstrādei? 

Vai ir kaut kur teikts, ka arī izskalotus jogurta trauciņus vai vienreizlietojamus šķīvjus var izmest šķiroto atkritumu konteineros? Nē. Nav brīnums, ka liela daļa sadzīves atkritumu satura ir tieši plēves un cita veida pārtikas iepakojums, kas dabā sadalās īpaši ilgi.

Šobrīd daudzos lielveikalos ir iespēja speciālos konteineros izmest nolietotās baterijas un spuldzes. Redzams, ka cilvēki izmanto šo izdevību. Domāju, ka būtu lietderīgi iet soli tālāk un vismaz lielajiem saimniecības preču veikaliem, kuros tirgo plastmasas caurules, lauksaimniecības plēvi u. tml., piedāvāt klientiem iespēju nolietotus šādus produktus izmest speciāli tam paredzētos konteineros tuvu vietai, kur var iegādāties jaunus. 

Protams, ar pārtikas iepakojumu tā nevar, jo tas būtu pastiprinātu smaku avots. Attiecībā uz pārtikas iepakojumu tomēr ir vairāk jāfokusējas, lai veicinātu tāda materiāla plašāku izmantošanu, kas videi mazāk kaitīgs. Sākt varētu ar maizi, ražotājiem plēves vietā izvēloties papīra iepakojumu.

Top komentāri

Redzi!
R
Meļņiks ir par jaunu, lai aplūkotu problēmu pilnā kontekstā. Būtu tikai jārestaurē PSRS pieredze un viss būs OK. PSRS laikos plastmasas maisiņus veikalos (gandrīz) nebija. Pienu un krējumu tirgoja daudzreiz izmantojamās pudelēs vai pircēju kannās. Biezpienu un sieru svēra papīrā. Sakņu veikaliem bija papīra maisiņi, bet lielākiem pirkumiem izlīdzējās ar tīkliņiem un somām. Skābus kāpostus svēra līdzi atnestās burkās vai kanniņās. Konfektes svēra tikai papīra tūtās un arī gaļu un zivis papīrā. Es aktīvi darbojos šajā nozarē un ļoti labi esmu par visu lietas kursā. Arī cepumus ''17,jūnijs'' fasēja tikai papīrā, bet tortes bija stabilās kastēs ar kartona pamatni. Priekš kulinārijas un citiem izstrādājumiem bija celofāns un es neatceros nevienu pārtikas preču grupu, kas tika plastmasā pakota, izņemot rūpniecības preces.
ļuļa
ļ
atkal cenšas izdomāt riteni no jauna. pirmkārt, papīrs NAV dabai draudzīgāks. otrkārt, kāpēc nevar mest plastmasas konteineros pārtikas plastmasas iesaiņojumus? vācijā met, un nekas. nevajag to konteineru reizi mēnesī izvest, tad viņi nesmakos, tas arī viss. un treškārt, kur problēma nodot plastmasas un stikla pudeles? vācijā lielveikalos ir automāti, kuros salaiž iekšā pudeles. vācieši tās ved ar kastēm ar mašīnu. automāts pudeles nosver, noskanē, un beigās izmet čeku par kaut kādu summu, kuru tev lielveikalā atrēķina no pirkuma. kāda suņa pēc latvija atkal jādiskutē un jātērē laiks par lietām, ko citas valstis jau sen un sekmīgi ir atrisinājušas?
Leonardo
L
Kas notiek tagad, ir ļaunums pret valsti un tautu. Jo vēl nesen pienu, limonādi un alu tirgoja un pildīja tikai atpakaļ atgriežamā tarā, un nebija NEKĀDU problēmu. Tāpat bija ar visu pārējo - ar sakņu un augļu konserviem. Katrā veikalā bija milzīgie papīra ruļļi, kur viss tika ietīts. Pietiktu VIENA valdības lēmuma, lai visu to restaurētu. Bet -acīmredzot- kādam ir izdevīgi, lai miljardiem vienību tiek izmesti, lai pēc tam no jauna atkal tiktu saražoti, jo to visu TAUTA APMAKSĀ un kāds miljardus PELNA.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē