Rīgā dzīvo aptuveni 605 tūkstoši cilvēku, respektīvi, gandrīz viena trešā daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pērn rīdzinieku skaits nedaudz – par 0,7% jeb 4,2 tūkstošiem – samazinājās, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vērtējot ilgtermiņa tendences Latvijas mērogā, redzams, ka cilvēku skaits palielinās galvenokārt Pierīgā.
Arī Dienas redzētais un vairāku Pierīgas skolu pedagogu stāstītais liecina, ka cilvēki ar vidējiem un samērā augstiem ienākumiem par savu mājvietu izvēlas privātmāju kādā no galvaspilsētai tuvajiem novadiem, it īpaši, ja atrodas tajā dzīves posmā, kad ģimenē aug jaunā paaudze.
Visticamāk, šādas finansiāli labi nodrošinātas ģimenes no Pierīgas uz galvaspilsētas centru nepārcelsies, jo tad zaudēs savu ierasto, par lielpilsētas centru noteikti rāmāko un zaļāko vidi. Turklāt pārcelšanās tad, ja ģimenē ir skolēns, ir saistīta arī ar skolas maiņas faktoru.
Ja Rīgas dome tiešām mērķtiecīgi vēlas panākt iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētas centrā, tad jēgpilni būtu koncentrēties uz tām sabiedrības grupām, kas varētu šādam aicinājumam atsaukties. Visticamāk, tie būtu jaunieši, kam pievilcīga šķiet centra dinamiskā atmosfēra, un kultūras dzīvi mīloši pensionāri, kuriem svarīga ir iespēja ērti apmeklēt teātru izrādes un koncertus, kā arī mājokļa tuvumā atrast veikalus un veselības aprūpes iestādes. Respektīvi, uz Rīgas centru varētu aizvilināt cilvēkus, kuri ir tādā vecumposmā, kad daudz laika pavada ārpus mājām, un kuriem ir svarīgi, lai viss vajadzīgais būtu tuvumā.
Vienlaikus, ja pašvaldība sāks popularizēt dzīvi vēsturiskajā centrā, tai ir godīgi jāpasaka arī tas, ka centrs nebūs īstā vieta klusuma faniem. Būtu ironiski pēc neilga laika lasīt publisku žēlošanos: "Pārcēlāmies uz Rīgas centru, bet izrādās, ka te ir skaļi – transports brauc, tūristi gar logiem staigā arī vēlu vakaros, mūzika skan!"
Katrai videi ir savas raksturīgās iezīmes, kas veido šīs vides identitāti, un ikvienas lielas pilsētas centram visdažādāko trokšņu simbioze ir viena no šīm iezīmēm. Turklāt, pārfrazējot Rīgas mēra sacīto, Vecrīgai ir vajadzīgi ne tikai iedzīvotāji, bet arī tūristi. Savukārt pat inteliģenti kultūras tūristi, kuri apmeklē muzejus un koncertus, tomēr rada kņadu.