Kuram bail no bezzobaina KNAB?

Varbūt, strauji nākot priekšvēlēšanu periodam, kad partijas jo īpaši nevēlas, ka uz to kontaktiem ar sponsoriem un ziedojumu piesaisti kāds skatās caur lupu, politiķiem KNAB bezzobainais smaids tā iepatiksies, ka piepildīsies versija par biroja pagaidu vadītājas Ilzes Jurčas virzīšanu pastāvīgam darbam priekšnieka amatā. Lai tvarsta lauku kultūras namu vadītājus un ierindas policistus, bet partiju melnās kases, lai atstāj baumām.

Premjers Māris Kučinskis KNAB nākamā vadītāja virzīšanu apstiprināšanai Saeimā solījis ap martu. Tāpēc pamiers varētu turpināties, līdz no maisa izlīdīs nākamā, visticamāk, jau noskatītā, bet oficiāli godīgā konkursā apstiprināmā KNAB priekšnieka kandidāta ragi un nagi, kurus publika pētīs, lemjot, vai viņš norokams. To, ka ragi un nagi būs, liecina runas par politisko aizkulišu darboņiem, kuri paši bijuši KNAB redzeslokā, bet nu nodarbojas ar kandidātu pierunāšanu un saskaņošanu ar citu partiju aizkulišu darboņiem.

Kāpēc tāda ironija un patiesa sašutuma trūkums par valsts vienīgās korupcijas apkarošanas iestādes novājināšanu? Tāpēc, ka KNAB gandrīz visu tā pastāvēšanas laiku ignorēja koruptīvās ēnas pār sava politiskā krusttēva, partijas Jaunais laiks (JL) un tās pēcteces Vienotības, rosīšanos ap varas gaņģiem. Varas serde ir iepuvusi līdz stadijai, kad šausmināšanās par aizdomīgajiem apstākļiem, kādos Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa tikuši pie saviem Saeimas mandātiem, no virtuvēm pārcēlās uz ikvakara ziņu raidījumiem.

Tāpēc pat bez sazvērestības teorijām – ar Jutas Strīķes vārdu saistītajam KNAB tā dēvētajam korupcijas apkarošanas blokam aizvien grūtāk būtu bijis izskaidrot, kā aiz digitālgeitām un jūrmalgeitām izdevies nepamanīt pēdējos sešus gadus valdību vadījušas partijas nonākšanu līdz Junkura mandātam, neiedzīvojoties nevienā geitā. Līdz ar to Streļčenoks, pa tiesām cenšoties aizstāvēt Strīķes atlaišanas likumību, pat zināmā mērā palīdzēja radīt marginālu troksni, aiz kura noslēpt patiesi būtiskus jautājumus par KNAB darbu.

Ir vēl viens aspekts, kas, iespējams, var ietekmēt biroja likteni. Šobrīd Latvijas politikā tiesiskuma un korupcijas apkarošanas niša ir faktiski atbrīvojusies. Bez KNAB, Ģenerālprokuratūras un specdienestu slēpta atbalsta nopietnai partijai šādā nišā būtu grūtības nostiprināties.

Jo cik gan vērtas ir publiskas aizdomas un apvainojumi politisko konkurentu korumpētībā, ja tiesībsargājošās iestādes tev nepiespēlē, sākot kriminālprocesus, veicot kratīšanas, noplūdinot atmaskojošus telefonierakstus vai dokumentus. Šādu saspēli nākšanai pie varas un šīs varas augļu ilggadējai izbaudīšanai ekspluatēja JL, kas 2002. gadā tika dibināts zem tiesiskuma un korupcijas apkarošanas lozunga.

Šī politiskā pieredze gandrīz droši ļauj prognozēt, ka KNAB, pat ja tiks saglabāts ērtāks, būs vienlīdzīgi bezzobains pret visiem.