Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Kisindžera kurpes Urbanovičam izrādījušās par lielām

Bijušā ASV valsts sekretāra un ietekmīga lobista Henrija Kisindžera tikšanās ar Vladimiru Putinu ceturtdien Kremlī, visticamāk, gatavojot augsni Trampa un Putina šonedēļ gaidāmajai klātienes sarunai G20 samitā Hamburgā, izskatās, ar garu degunu atstāja tos ASV lobistus, kuri maijā pulcējās Rīgā, apsverot domu šeit izveidot platformu neformālam ASV un Krievijas dialogam. Iespējams, starpnieki no Rīgas ir centušies iekāpt kurpēs, kas tiem par lielām, bet tikpat iespējams, ka zemāka līmeņa kontakti Rīgā turpināsies, un attieksme pret to nebūs viennozīmīga.

Tā pretrunīgās reakcijas gūzma, kas sekoja šai sarunai, kontekstā ar aizdomām, ka Trampa administrācija vēlētos atvieglot sankciju režīmu pret Krieviju, bet pagaidām tai rokas sasien izmeklēšanas par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā mestā ēna, ļauj vēlreiz apsvērt, vai Latvija vispār vēlas spēlēt kādu lomu šajā procesā.

Tie paši ietekmes aģenti, kuri maijā bija ieradušies Rīgā uz Baltijas foruma konferenci, piemēram, Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta RAN direktors Aleksandrs Dinkins, veidoja arī ietvaru Kisindžera sarunai ar Putinu aiz slēgtām durvīm. Formāli Kisindžers Maskavā apmeklēja bijušā Krievijas premjera un ārlietu ministra Jevgeņija Primakova piemiņai veltītu forumu, ko vadīja Dinkins.

Jau pats mēģinājums šādai vidutāja lomai restartēt Jāņa Urbanoviča vadīto Baltijas forumu, uzliek iecerei Saskaņas zīmogu ar visām no tā izrietošajām sekām, Kremļa ietekmes aģentu lomu ieskaitot.

Protams, ir saprotams, ka Baltijas forums šādai iecerei par sarunu platformu, kur, Urbanoviču citējot, "jeņķi un krievi runātu", sevi "notirgojis" kā vienīgais, kas pie galda var atvest Kremļa varas kodolam pietiekami tuvus cilvēkus, kā Putina palīgu Igoru Ļevitinu, kas maijā bija Rīgā.

No otras puses, tā kā pie sarunu galda Rīgā maijā sēdēja arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, uz notiekošo it kā nevar raudzīties tikai kā uz Urbanoviča un dažu ekonomiskās attiecībās ar Krieviju ieinteresētu uzņēmēju centieniem transformēt Baltijas forumu un leģitimēties caur sadarbību ar prominentiem ASV lobistiem.

Baltijas foruma pasākumos ne pirmo reizi maijā bija ASV lobistu firmas Blue Star Strategies līdzdibinātāja Sallija Peintere, kura, starp citu, saņēmusi Latvijas aizsardzības ministra apbalvojumu – piemiņas medaļu Sekmējot Latvijas dalību NATO par Latvijas iestājas šajā militārajā aliansē lobēšanu. Bija plānots un izziņots, ka Rīgā ieradīsies arī Kisindžera dibinātās lobistu firmas Kissinger Associates izpilddirektors Tomass Grems, bet viņš Baltijas forumā neparādījās.

Vērtējumi centieniem Rīgu padarīt par platformu, kur regulāri ierasties prominentiem krieviem un amerikāņiem, lai aci pret aci izrunātu lietas, var būt dažādi: no kritikas, ka Latvijai nevajadzētu pašai piedāvāties būt par aizkulisēm, kurās Putins cenšas panākt samierināšanos ar ASV ar saviem nosacījumiem, kas būtu solis uz pilnīgu ekonomisko sankciju atcelšanu, līdz reālpolitiskai attieksmei, kāpēc gan nemēģināt nospēlēt lomu lielākā procesā, kas uz to vai citu iznākumu virzīsies arī bez mūsu līdzdalības.

Top komentāri

Smējējs
S
Pēcpadomju Krievijas problēma - ekonomiski nepamatotais militārisms, kā padomju valsts mantojums. Militārisms sargāja padomju ekonomikas teritoriju no tirgus ekonomikas ietekmes. Militāristu bars dzīvē nemāk neko citu, kā tikai žvadzināt ieročus. Krievijas kapitālistiem tik daudz militāristu nevajag, jo Krievijas kapitālisti nejūtas apdraudēti no Rietumiem - īpašumi un nauda Rietumos, bērni studē Rietumos, paši atpūšas vai aresta draudu gadījumā glābjas Rietumos. Tikai militāristi un dažādi tirgum nevajadzīgi propagandisti (žurnālisti, vēsturnieki, mākslinieki, konkurēt nespējīgi augstskolu mācībspēki u.c.) muld par Rietumu fašisma draudiem Krievijai. Saprotams, ka bez izdomāta fašisma bubuļa zūd jebkāda jēga Krievijas militārismam, zūd sociālie lifti daudziem jauniešiem, kuri tagad "sargā Dzimteni" un karo Ukrainas Donbasā par Krievijas impēriju. Skaidrs, ka ar ekonomiskam sankcijām vien šīs problēmas atrisināt nevarēs.
TYT
T
Mazliet dīvaini redzēt Urbanoviču un Kisindžeru pat vienā teikumā. Tai pašā laikā Margēviča, iespējams, nezina, ka Kisindžera loma ASV ārpolitikā ir krietni pārspīlēta. Viņam ir labs marketings, kas krietni pārspīlē viņa lomu gan agrāk, gan tagad. Daudzi ir nopirkušies uz viņa grāmatas "Diplomātija" marketingu un uzskata to par gluži vai diplomātijas augstāko lidojumu. Tā tas ne tuvu nav un grāmatu vajadzētu vērtēt, maigi izsakoties, piesardzīgi. ASV ārpolitikas īstie profesionāļi to ir nokritizējuši līdz ar zemi. Tai skaitā tie, kuri spēlēja aktīvu un augstu lomu aprakstītajā periodā. Tomēr ........ redzot Urbanoviču un Kisindžeru vienā teikumā, šķiet, ka autore ir mēģinājusi ko nolikt šlāgergrupu "Roja" un Erika Kleptona tuvumā. Bišķi jau mēra sajūtu derētu gan.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē