Kariņa valdība nav no tām, ko būtu pamats dēvēt par izlēmīgu komandu. Tā katru reizi gatavojas uz lēmuma pieņemšanu kā vistas uz perēšanu. Šoreiz nav tam laika. Acīmredzot, tieši to ņemot vērā, Kariņš iesācis tādu kā kolēģu stūrī iedzīšanas manevru – jau svētdien televīzijas uzrunā apliecināja, ka būšot stingrāks, bet pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, pauda, ka nepieciešami redzamāki soļi vīrusa ierobežošanai. Jāsaka – sen bija laiks! Aizvadītais mēnesis, varbūt pat divi, radīja lielus zaudējumus gan valstij kopumā, gan daudziem jo daudziem cilvēkiem atsevišķi ņemot.
Taču rīcībai jābūt daudz radikālākai par to, ko piesaka valdības vadītājs. Nevis "divi metri", bet "divas nedēļas". Proti, jebkādi kontakti būtu izslēdzami, kamēr apslāpējam vīrusa izplatīšanos.
Jo ilgāk ir ne šāda, ne tāda situācija, ko formāli par ārkārtas dēvē, jo mazāk to kāds respektē. Ārkārtas situācijas nevar būt ilgas – cilvēki pie tām pierod, pieņem vairs ne kā ārkārtas, bet kā parastās, grūtību pilnās. Pielāgojas. Maskas jānēsā? Nu, kaut kā uzvelk, kur liek. Nedrīkst pulcēties? Nepulcējas, kur var izkontrolēt. Ka praksē ne viss tiek ievērots, apliecina saslimšanas statistika.
Ja nebūtu piemēru, kā citi veiksmīgi rīkojušies, tad varētu gari spriedelēt gan sadarbības sapulcēs, gan Ministru kabinetā vai Saeimas komisijās. Bet piemēri ir. Atliek vien ātri pārņemt. Francijā un Beļģijā bija vērojams ļoti straujš saslimušo skaita pieaugums. Valstis uz pāris nedēļām aizvēra visu, ko vien varēja aizvērt, ierobežoja cilvēku pārvietošanos pat ielās un, kā rāda statistika, pāris nedēļu laikā atgriezās pie kontrolējama saslimstības līmeņa. Proti, pāris nedēļu viss bija ciet, nu atslābst pirms svētkiem. Mums otrādi – tādi pusatslābuši velkam garumā...
Arī mums būtu nevis jāpagarina ārkārtas situācija līdz kādam tur janvārim un pēc tam varbūt līdz Lieldienām vai Jāņiem, bet gan jāapslāpē slimības izplatība iespējami ātri, uz divām nedēļām aizverot visu, kas nav pirmā nepieciešamība, ierobežojot pārvietošanos, lai nevar pulcēties. Pirms svētkiem tad varētu atgriezties normālā dzīvē.
Arī ekonomikai pāris nedēļu pauze radītu mazāk zaudējumu nekā ilgstoša nīkuļošana.
Taču, ja tā nebūs, tieši svētku dēļ epidemioloģiskā situācija pēc Jaungada valstī varētu būt katastrofāla. Lokdauns būtu vēl smagāks.