Ar kādu skatu raugāties uz VID vadības maiņu? Kas sagaidāms šajā jomā?
Ir divas pamatlietas, ar ko būs jāsaskaras jaunajam vadītājam. Viena ir necaurspīdīgā, nesaprotamā rotācija, kas vēl nav beigusies. Otra - tikpat nesaprotamā darbinieku skaita samazināšana, kas uzdota mehāniski. Respektīvi, struktūrvienībām pateikts, par cik cilvēkiem tām jāsamazina darbinieku skaits, nenodefinējot, kāpēc, ko mēs no tā iegūstam, vai no tā paliks labāk vai sliktāk, - nekāda redzējuma nav, bet ir uzdots samazināt. Cik zināms, ir bijuši jau arodbiedrību iesniegumi gan VID vadībai, gan ministrei. Tie būs tie pirmie izaicinājumi. Vadītājam jāsaprot, kas šobrīd tiek darīts, kuri procesi no tiem ir efektīvi, kuri neefektīvi, attiecīgi - kurus turpināt, kurus ne.
Situācija īpaši dīvaina ar to, ka uzdots samazināt tieši klientu apkalpošanas centrus. Ja runājam par brīvprātīgu nodokļu iekasēšanu un pretimnākšanu uzņēmējiem, nodokļu maksātājiem kopumā, tad sākt ar apkalpošanas centru mazināšanu ir, maigi sakot, visai interesants piegājiens.
Varbūt uzskata, ka nodokļu maksātājiem ar VID pamatā jākontaktējas interneta vidē?
Ja runa ir par dokumentu iesniegšanu, piekrītu. Bet, piemēram, konsultācijas nav iespējams veikt caur interneta vidi.
Un es domāju, ka jaunajam vadītājam, ja viņš nāk no citas jomas, pirmā lieta būs saprast, kā vispār darbojas šis organisms, ko sauc par Valsts ieņēmumu dienestu. Pēc kāda pusgada, varbūt gada - tas atkarīgs no tā, cik attiecīgais cilvēks jaudīgs, spējīgs ātri saprast procesus, jo ir jāpieņem lēmumi, kuri būs tie amati, kurus būtu lietderīgi mazināt, vienlaikus ceļot efektivitāti.
Bet ir jau arī nemitīgs spiediens uz VID, lai tas strādātu tik mazā sastāvā kā līdzīga iestāde Igaunijā un iekasētu nodokļus tik efektīvi, kā kaimiņvalstī tas izdodas.
Es piekrītu, ka par efektivitāti ir nepārtraukti jādomā, bet, kā to kāpināt, var noteikt tikai izpētes ceļā. Nevar tā vienkārši pateikt, ka šo mēs griežam, šo ņemam nost. Manuprāt, līdz šim nav notikusi efektivitātes vērtēšana. Kas tad mums dominē jau 20 gadus? Plāns, plāns, plāns! Es uzskatu, ka pieeja, ka vērtē vien plāna izpildi, ir pilnīga muļķība, aplamība, jo plāns tiek sastādīts atbilstoši ekonomiskajai izaugsmei un nodokļiem un ar to VID efektivitāte nekādā veidā netiek mērīta. Efektivitāte acīmredzot būtu jāvērtē pēc nodokļu plaisas vai ēnu ekonomikas samazināšanās. Jaunajam vadītājam būtu jānodefinē, ka VID katru gadu par noteiktu apjomu jāsamazina šī nodokļu plaisa. Turklāt faktiskajos skaitļos, nevis procentos, jo jau vairākus gadus pēc kārtas pilnīgi aplami tiek "borēts", ka ēnu ekonomika samazinās un par to liecinot ēnu ekonomikas īpatsvars IKP.
Spēles ar procentiem? Jo straujāk aug IKP, jo proporcionāli pret to mazāks ir ēnu ekonomikas apjoms?
Tieši tā! Skaitlis, kas raksturo ēnu ekonomikas apmēru - 1,6 miljardi -, jau kādus trīs četrus gadus nemazinās, vēl vairāk - 2015. gadā vērojams pat pieaugums.
Vai nav tā, ka VID vadītājam par lielām pārmaiņām pat nesanāk laika domāt? Pirmkārt, neviens ilgi šajā amatā nenosēž, bieži mainās arī ministri, visu laiku jārisina operatīvie jautājumi par naudas trūkumu budžetā.
Negribu tam īsti piekrist. Ikdienas pienākumi, protams, svarīgi, bet iestādes darbs tomēr jāvada ar globālu redzējumu.
Visu interviju lasiet otrdienas, 2. augusta, avīzē Diena!