Tas, ka Latvija atrodas tā dēvētajā A grupā, norāda uz visnotaļ maziem finanšu riskiem, ko investors var piedzīvot tad, ja aizdod mūsu valstij naudu. Tādējādi no šāda viedokļa mūsu valsts zināmā mērā sevi var pieskaitīt starptautiskajai finanšu elitei, neskatoties uz skandāliem ar nerezidentu līdzekļiem komercbankās un visai šaubīgu politisko eliti gan diskusijās ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, gan arī pašas pieņemto likumu pildīšanu. Ja raugāmies šādā kontekstā, tad S&P verdikts attiecībā uz mūsu valsts finansiālās kapacitātes novērtējumu būtu uzskatāms kā ideāls. Principā tas nozīmē, ka mūsu valsts varēs aizņemties naudu finanšu tirgos ar gandrīz neesošiem procentu uzcenojumiem vai pat uz negatīvām procentu likmēm, kas praksē nozīmē, ka aizlienēts tiek vairāk nekā atdots. Vidēja termiņa aizņemšanās, atdodot mazāk nekā aizņemoties, Latvijā ilgst jau apmēram gadu, kopš pērn vasaras beigās valdībai ar negatīvu likmi izdevās tirgū pārdot obligācijas ar piecu gadu dzēšanas termiņu. Tas galvenokārt bija iespējams, pateicoties Eiropas Centrālās bankas ekonomikas (ECB) stimulēšanas pasākumiem, kuru ietvaros Centrālā banka uzpērk dalībvalstu parāda vērtspapīrus, tādējādi mazinot kopējās aizdevuma likmes. Šie ECB pasākumi kombinācijā ar augstu kredītreitingu ir ļoti svarīgi brīdī, kad ir augsts valsts budžeta deficīts un pieaugošs valdības parāds pret valsts ekonomikas apjomu (pēdējais gan aizvien ir samērā mazs, un tāds tiek plānots pat uz finanšu disciplīnā izdaudzinātās Vācijas fona), kas ļauj valdībai vieglāk tikt pie līdzekļiem, lai stimulētu mūsu valsts tautsaimniecību un mazināt koronavīrusa sekas. Ja augsto kredītreitingu izdosies saglabāt, tad tas valsts finanses pozitīvi iespaidos arī nākamajos gados, kad būs jāsāk atmaksāt aizdevumus, kas ņemti, lai nepieļautu vispārēju ekonomisko lejupslīdi koronavīrusa ietekmē. Arī S&P kredītreitinga stabilais nākotnes vērtējums paredz, ka Latvijas ekonomika nākamajos dažos gados spēs atveseļoties pēc pandēmijas šogad izraisītās īslaicīgās recesijas. Aģentūras eksperti paredz, ka šogad Latvija piedzīvos ekonomisko kritumu par 7%, taču vietējie eksperti lēš, ka kritums varētu būt mazāks par 5%. Vienlaikus līdzekļu pragmatiska izmantošana Latvijas ekonomikai varētu ļaut nostiprināties uz citu valstu fona, kuras Covid-19 krīze skārusi plašāk.
Domājams, ka līdz ar augsto kredītreitingu ieguvēji būs arī iedzīvotāji. Piemēram, gadījumā, ja krīzes laikā maksātspēja nav kritusies, banku kredītprocentu likmēm nevajadzētu pieaugt, kas droši vien būtu noticis kredītreitinga samazināšanas gadījumā. Tiesa, būs arī zaudētāji. Tā kā finansiālais pamats saglabājas relatīvi drošs un procentu likmes ir zemas gan Latvijā, gan arī eirozonā kopumā, tad faktiski nav cerību, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt atdeve no banku termiņnoguldījumiem. Drīzāk var notikt pretējais, proti, aizvien vairāk būtu jārēķinās ar to, ka noguldījumiem varētu tikt ieviestas negatīvās likmes, tāpat kā tas ir noticis daudz kur Rietumeiropā.