Redzot, cik viegli un nepiespiesti koalīcijas politiķi izlemj "pavilkt garumā" ar jautājuma nekavējošu virzību, prātā nāk rindas no Imanta Ziedoņa pasakas Pasaka, kurā spēlējas, spēlējas, kamēr sāk spēlēt. Domājams, daudzi atceras šo stāstu, kurā suns Funs centās noķert vēju, bet pēc kārtējās neveiksmes apsēdās padomāt. Un nu šīs pasakas spilgtais citāts par suni ļoti iederas ilustrācijā par mūsu politiķu un ierēdņu attieksmi pret būtiskiem uzdevumiem. ".. Nu gan bija jāpadomā; suns glaudīja ar ķepu ausi un domāja: "Vajag, vajag padomāt." Padomāja, bet to vien izdomāja, ka vajag padomāt." Šķiet, vēl precīzāk šodienas politiķu un ierēdņu attieksmi pret valsti un sabiedrību ir grūti raksturot. Laikā, kamēr daudzās valstīs cīņai ar energoresursu un citu preču un pakalpojumu dramatisko sadārdzinājumu valdības, piemēram, mazina nodokļus, jau diezgan detalizēti iezīmējot saviem nodokļu maksātājiem, kā valsts viņiem palīdzēs pārvarēt šo grūto posmu, Latvijas valdība dzīvo kaut kādā pašu iedomātā pasaulē. Acīmredzami lielā nopietnībā paļaujoties, ka situācija normalizēsies pati no sevis un iedzīvotāji paši – kā nu mācēs – atradīs risinājumus, lai masveidā nebankrotētu.
Gribas tikai atgādināt politiķiem divas lietas. Pirmkārt, neviens neprasa no valsts debesu dāvanas, bet sagaida konkrētu atbalstu brīdī, kad nodokļu maksātāji ne pašu vainas dēļ tuvākajā laikā var nonākt diezgan lielā krīzē. Un, otrkārt, politiķiem un ierēdņiem vajadzētu atcerēties, ka valsts budžets nav viņu privātais naudas maks, par kura satura izmantošanu ir tiesības lemt dažiem pie varas nonākušajiem, turklāt vēl nemitīgi moralizējot par nodokļu maksātāju "pārlieku lielo" paļaušanos uz valsts palīdzību. Valdība, šķiet, nesaprot, ka skaisti savirknētu teikumu salikšana uz papīra un tā apstiprināšana nenozīmē, ka viss būs atrisināts, jo tikai pēc "papīra" apstiprināšanas varēs sākties reāls sagatavošanās darbs. Tieši tādēļ ir bažas, ka Latvijai ir iespēja piedzīvot vēl vienu "spožu" krīzes menedžmentu – līdzīgi kā Covid-19 apkarošanā.