Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Var izveidoties situācija, kad dārgi maksāsim par lētu preci un pakalpojumu

Ir burbulis? Vai nav?

Virsrakstā uzdotais jautājums daudziem varētu šķist absurds, ja ņemam vērā to, ka ir 2017. gads un valsts tautsaimniecība (ja rēķina salīdzināmajās cenās un atmetam inflācijas ietekmi) tikai tagad pietuvojusies 2007. gada līmenim. Tāpat šis jautājums varētu nešķist loģisks, ja paraugāmies uz kopējo atalgojuma līmeni Latvijā. Proti, faktu, ka, vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus pētījumiem, iepriekšējos gados gandrīz pusei strādājošo neto darba samaksa tika iekļauta zemākajā atalgojuma slieksnī, kur neto darba samaksa sasniegusi līdz 450 eiro mēnesī. Tikai šogad šādu strādājošo īpatsvars kopējā darba ņēmēju struktūrā noslīdēja zem 40% atzīmes.

Arī pats ekonomiskais pieaugums – nedaudz zem 5% robežas – ir ievērojami lēnāks nekā treknajos gados fiksētie 10–11% gadā. Savukārt būvniecība, lai arī uzrāda trekno gadu cienīgus izaugsmes tempus, otrajā ceturksnī gada izteiksmē augot par 15,9% gadā, vēl cenšas noķert 2015. gada līmeni, kurš turklāt ievērojami atpaliek no tā, kas bija pirmskrīzes periodā.

Ja raugāmies šādā griezumā, tad, protams, ne par kādiem burbuļiem nenāktos domāt, sevišķi vēl tāpēc, ka iepriekšējās finanšu nepatikšanas izraisošā kreditēšana ir kļuvusi samērīga un tikai pēdējos gadus sāk uzrādīt pieticīgu izaugsmi.

Tomēr vienlaikus ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka lielāka vai mazāka mēroga nepatikšanas tomēr briest.

Un tās izriet no Latvijas tautsaimniecības strukturālajām īpatnībām, proti, alkatību apvienojumā ar zemu pievienoto vērtību, kā arī visai slikto demogrāfiju. Lai uzturētu pašreizējo tautsaimniecības izaugsmi, nepieciešams aizvien lielāks skaits strādājošo, bet bezdarba līmenis vietās, kur ekonomiskā aktivitāte ir augsta, nokrities tik tālu, ka darba tirgum vairs gandrīz nav ko piesaistīt un neaizpildīto darba vietu skaits aug. Īpašu uzmanību pelna tās uzņēmējsabiedrības, kuras ilgu laiku finanšu rādītāju uzlabošanā strādājušas nevis pie ražīguma un pievienotās vērtības celšanas, bet gan cenšoties iespējami vairāk ietaupīt uz darbinieku rēķina. Tagad, kad ūdens sāk smelties mutē, neatliks nekas cits kā strauji kāpināt algas, bet izdevumu segšanai, protams, tiks paceltas arī cenas. Gala rezultātā atkal būs vērojama inflācijas spirāles iegriešana, kā rezultātā var izveidoties līdzīga situācija kā iepriekšējā desmitgadē, kad dārgi maksāsim par lētu preci un pakalpojumu. Tāpēc, atbildot uz virsrakstā esošo jautājumu, varam teikt, ka atrodamies tādā kā "pirmsburbuļa" situācijā, un ir ļoti ticams, ka, mainoties globālajai finanšu konjunktūrai, mūsu valsts tautsaimniecība var saņemt kārtējo auksto dušu.

Top komentāri

NAV VIENALGA
N
Lai arī visi ļoti labi atceras 2008. gadu, tomēr pašreizējā situācija rāda, ka rozā brilles ir atpakaļ darbībā un ilūzijas līmenis paaugstinās ar katru gadu! Ir jāsaprot, ka visa tā "attīstība" notiek uz parāda (aizņēmuma) rēķina. Respektīvi, uz parāda tiek veidots jauns parāds. Latvijas valsts ārējais parāds ir 9 miljardi, kas pārsniedz visa gada budžetu par kādiem 500 miljoniem. Par kādu normālu attīstību mēs vispār varam runāt, ja katru gadu procentos mums jānomaksā apmēram 1 Nacionālās bibliotēkas izmaksu apmērs. Krīze jau nesāksies tēvzemē, bet gan mūsu stratēģisko partneru valstīs, kur negausība un apzināts banku pofigisms sit augstu vilni! P.S. šāda raksta komentāru/diskusijas neesamība tikai parāda reālo Latvijas vidējā iedzīvotāja interešu nu domāšanas līmeni! Ja Kardašjanai būtu iešūts kāds jauns implants, tad tas būtu lasītāju tip-tops!
NAV VIENALGA
N
Pēdējā laikā šādu rakstu parādīšanās notiek ar biežāku intervālu, kas tikai norāda, ka nav dūmu bez uguns! Cilvēkiem, kas nedaudz seko līdzi notikumiem, ir saprotams, ka pasaule atrodas milzīgas krīzes priekšvakarā, kur sabruks ne tikai visi akciju tirgi, retail tirgi, nekustamo īpašumu sfēra, bet arī valstu nacionalās valūtas un pašas valstis kā tādas. Kriptovalūtu ekspansijas vājprāts un cenas kāpums tikai pierāda, cik daudz cilvēku ir iesaistījušies, pēc viņu domām, savas nākotnes drošākā investīciju shēmā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē