Šoreiz pret bija visi 49 republikāņu senatori. Atsevišķi ir vērts piebilst, ka pat Senāta vairākuma atbalsts iniciatīvai vēl nenozīmētu tās galīgu apstiprināšanu, jo likumprojekts vēl būtu jāatbalsta arī Kongresa apakšpalātai – Pārstāvju palātai, kurā vairākums ir republikāņiem.
Pārliecinošs vairākums republikāņu politiķu, jāpiebilst, nav pret tālāku Ukrainas atbalstīšanu (daļa vienīgi prasa stingri kontrolēt piešķirto līdzekļu izlietošanu), taču šeit spēkā stājas priekšvēlēšanu gada faktors. Par klupšanas akmeni šajā gadījumā kļuva ASV prezidenta administrācijas negatavība mainīt republikāņu atbalstu Ukrainai pret radikālām izmaiņām ASV un Meksikas robežas jautājumā. Republikāņu kategoriska prasība ir ne tikai žoga uz robežas būvniecības atjaunošana, bet arī izmaiņas nelegālās imigrācijas likumos, kas ļautu ievērojami samazināt kā nelegālo imigrantu pieplūdumu ASV, tā viņu iespējas pēc tam palikt valstī. Mēģinājumi panākt vienošanos beidzās bez rezultātiem.
Tuvojoties vēlēšanām (kurās vēlēts tiks ne tikai nākamais prezidents, bet arī liela daļa likumdevēju) – pirmās priekšvēlēšanas notiks jau nedaudz vairāk nekā pēc mēneša, robežas jautājumam ir principiāla nozīme abās partijās. Aptaujas liecina, ka republikāņu vēlētājiem viennozīmīgi primāra ir nelegālā imigrācija, kamēr atbalsts Ukrainai ir mazāk svarīgs. Demokrāti un Džo Baidens radikālu piekāpšanos robežas jautājumā tikmēr pielīdzina katastrofai, un pēc būtības kā partijai, tā to pārstāvošajam prezidentam piekāpšanās par tādu arī solās kļūt.
Kopumā tas ir ASV iekšpolitiskais jautājums, taču traģēdija ir tur, ka cīņa par vēlētāju balsīm ASV jau pasliktina Ukrainas stāvokli kā frontē, tā ekonomiski. Un, jo ilgāk ASV politiķi skaidro savas iekšējās attiecības (turklāt ar neskaidrām kompromisu panākšanas iespējām), jo sliktāka šī situācija kļūst. Tas paša sliktākā scenārija gadījumā var kļūt par nāves spriedumu Ukrainai un ģeopolitisku katastrofu ASV.