Dreifs uz Austrumiem

Jāatgādina, ka Tramps ir paudis gatavību šonedēļ parakstīt rīkojumu par 25% un 10% muitas tarifu piemērošanu attiecīgi tērauda un alumīnija importam, kas ir izraisījis sašutumu un draudus ES noteikt atbildes muitas tarifus jau amerikāņu precēm. Ne mazāk svarīgi, ka ASV pavisam nesen tika apstiprināta arī Trampa virzītā nodokļu reforma, kuras viena no nozīmīgākajām izpausmēm ir nodokļu jūtama samazināšana uzņēmumiem. Šādam solim savukārt vajag novest pie amerikāņu preču konkurētspējas pieauguma – kā vietējā, tā globālajā tirgū.

Vienkārši sakot, ASV prezidenta administrācija ir ķērusies pie savu ražotāju atbalstīšanas un mērķtiecīgas konkurentu, tostarp arī eiropiešu, iespēju samazināšanas pirmām kārtām jau ASV, bet, ja paveiksies, tad arī visā pasaulē. Ieceres ir ieguvušas skaidras aprises, un ir maz šaubu – kamēr Baltajā namā atradīsies tieši Tramps, šāda politika tikai vērsīsies plašumā. Savukārt Baltajā namā Tramps atradīsies vismaz līdz 2020. gadam, bet var gadīties, ka arī līdz 2024. gada beigām, turklāt, ja ASV prezidents tiks pārvēlēts, tas notiks, vispirms jau pateicoties viņa īstenotajai ekonomiskajai politikai.

Šādā situācijā Eiropai – kā atsevišķu valstu, tā ES līmenī – neatliek nekas cits kā rast iespējas savas konkurētspējas paaugstināšanai vai vismaz saglabāšanai, kā arī meklēt jaunus tirgus. Pirmajā gadījumā liela nozīme ir Krievijas lētajiem energoresursiem, bet otrajā tiek cerēts uz gluži vai bezgalīgo Ķīnas tirgu. Rezultātā veidojas paradoksāla situācija, ka tieši tās valstis, kuras ASV oficiāli uzskata par savām galvenajām stratēģiskajām konkurentēm, var izrādīties būtiskas ieguvējas no ASV prezidenta īstenotās politikas.

Šāda tuvināšanās, protams, nepavisam nebūs vienkārša, galvenokārt politisko pretrunu un atšķirīgo vērtību dēļ. ASV spiedīs uz visām iespējamām svirām, lai bremzētu Eiropas dreifēšanu austrumu virzienā. Tajā pašā laikā ASV un Eiropas vēlētājiem ģeopolitika un vērtības interesē daudz mazāk nekā viņu darba vietas, un šis fakts nevar neietekmēt arī politiķu rīcību. Attiecīgi var gaidīt, ka domstarpības starp ASV un Eiropu kļūs aizvien regulārākas.

Jau cits jautājums ir, kā šīs jaunās realitātes apstākļos rīkosies Latvijas amatpersonas. Neierobežoti ilgi turpināt balansēšanu starp ASV un Eiropas interesēm acīm redzami nebūs iespējams, nāksies izdarīt kādu konkrētu izvēli.