Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Dimants: Politiskās gribas trūkumā

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekli Aināru Dimantu izvaicā Romāns Meļņiks.

NEPLP izvērtējusi Latvijas Televīzijas (LTV) valdes darbu, ņemot vērā, ka tās pilnvaras tuvojas beigām. Kādi galvenie secinājumi?

Valde ir darbojusies, pildot tos uzdevumus, ko NEPLP bija devusi. Protams, valdes priekšsēdētājs primāri ir atbildīgs par komandas darbu, stratēģiskajiem rezultātiem, stratēģisko attīstību. Izvērtējot situāciju, nolemts, lai valdes priekšsēdētājs turpina savu darbu arī nākamajos piecos gados.

Vai te nav pretruna? Viņš visvairāk atbildīgs, bet paliek amatā, kamēr pārējie divi valdes locekļi ne.

LTV ir diezgan nodalītas valdes locekļu pilnvaras un atbildība līdz pat tam, ka zināms, kuras struktūrvienības katram pakļautas. Ja ejam detaļās, nonākam pie atsevišķo valdes locekļu atbildības. Es personiski gan pārstāvu viedokli, ka valde atbild par savu darbību solidāri, arī lēmumi tiek pieņemti kopīgi, līdz ar to vajadzēja ļaut turpināt darbu visiem valdes locekļiem. Bet padomē paliku viens ar šādu uzskatu. Tāpēc šādā situācijā atbalstīju variantu, kad vismaz Ivaram Beltem darbs valdē jāturpina.

Kāds pamatojums šādai izvēlei?

Neatkarīgais atzinums, kuru bijām pasūtījuši, liecina, ka attīstība bijusi pozitīva, ir fiksēti mērāmi uzlabojumi, arī atskaitīšanās sabiedrībai ievērojami uzlabojusies. Ir lietas, kas iesāktas, vēl nav pabeigtas, ir trūkumi, kas jānovērš, mērķi, kas jāsasniedz. Tāpēc ļoti svarīgi saglabāt pēctecību. Tāpat būtisks ir LTV darbinieku atbalsts, kas tika izteikts tieši Beltem.

Esmu arī pārliecinājies, ka tikai trīs gadu termiņš lielākā Latvijas mediju uzņēmuma vadībā ir pārāk īss, lai valde varētu uzrādīt ilgtspējīgus rezultātus. Vienkārši izsakoties, pirmajā gadā saprot, kas notiek, otrajā - darbojas, trešajā - gatavojas pārvēlēšanai. Tāpēc ir ļoti labi, ka pieņemts jaunais publisko kapitālsabiedrību likums, uz ko varam balstīt valdes ievēlēšanu turpmāk uz pieciem gadiem.

Vēl jāņem arī vērā, ka konkursa termiņi ir ļoti ierobežoti, ja redzam, ka konkursā nedabūsim labāku rezultātu, tad kāda jēga tērēt resursus, lai konkursā nonāktu pie tā paša rezultāta?

Tik bezcerīgi ar konkurenci?

Mēs jau visam šim procesam gājām cauri 2013. gadā, ar personālatlases firmas palīdzību skrīnēja visu nozari un ne tikai to, zinām, kas pieteicās, kas var pieteikties. Vadītājus ar darba pieredzi televīzijā var uz rokas pirkstiem saskaitīt.

Tagad tāpat jāmeklē divi pretendenti uz valdi.

Valdes locekli, kas atbildīgs par programmu attīstību, būs vieglāk atrast, kaut arī šajā jomā nav daudz speciālistu, jo viena lieta ir uz visu raudzīties žurnālista acīm, cita - programmu attīstības plānošana, programmas tīkla veidošana. Augsta līmeņa finansistu, kurš spējīgs īstenot stratēģisko finanšu vadību, būs grūtāk atrast, jo tādi saņem ļoti labu atalgojumu.

Te arī laba alga.

Privātajā biznesā viņi saņem piecus tūkstošus, šeit - tikai trīs. Tā ir diezgan liela starpība.

Iepriekšējos gados bija daudzi lielie projekti līdz ar mērķfinansējumu - Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīgai, valsts prezidentūra ES Padomē, Dziesmu un deju svētki. Tagad tādu nav, finansējums būtiski mazāks. Kā LTV ar to tiks galā? Atlaižot darbiniekus, samazinot oriģinālsaturu?

Jāsāk ar to, ka valstī nav politiskā konsensa par to, kurš likums ir primārais sabiedriskā medija finansēšanai. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums - tas kā nozares likums juridiski skaitās primārs - nosaka, ka valsts dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā. Un tur nav nekāda dalījuma pamatfinansējumā vai mērķdotācijās. Un ir valsts budžeta likums, kur ir dalījums: bāzes finansējums, mērķdotācija, vēl kaut kas. Šeit būtu jāievēro tiesiskās paļāvības princips, un es domāju, ka LTV valde uz to balstījās. Nevarēja taču paredzēt, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem tiks samazināts par pusmiljonu, it sevišķi situācijā, kad publiskajā telpā daudz runā par Krievijas informācijas karu.

Jāiet uz Satversmes tiesu?

Diemžēl padomei nav tiesību iet uz Satversmes tiesu. Arī Televīzijai nav.

Kāds risinājums?

Mēs, protams, lūgsim piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo aizmirsts finansēt pat tādu pasākumu atspoguļošanu kā olimpiskās spēles Latvijas Radio. Citās valstīs ir speciāls, pastāvīgs, no kārtējā gada budžeta lēmumiem neatkarīgs finansējums sabiedriskajiem medijiem, kas nodrošina finanšu pastāvību un redakcionālo neatkarību. Vai nu tas ir iezīmēts nodoklis kā Lietuvā, kur to, starp citu, ieviesa tieši uz informācijas kara fona, vai speciāla nodeva kā lielākoties Eiropas valstīs.

Tā vienīgi vēlmēs balstīta retorika - politiķi tāpat nav gatavi ieviest papildu maksājumus, jo vairāk tāpēc, ka tādus tad prasītu arī daudzu citu jomu pārstāvji.

Tā jau tāda trakomājas psiholoģija, šizofrēnija, ka jūs it kā gribat kaut ko vienu, bet darāt kaut ko citu. Tāpēc es arī uzsveru, ka atbildība par šo jautājumu ir nevis LTV valdei, bet politiskajai sistēmai.

Varbūt NEPLP nav pietiekami aizstāvējis sabiedrisko mediju intereses?

Jūs ļoti labi zināt, ka NEPLP rindas tika prettiesiski retinātas, lai to vājinātu tieši budžeta pieņemšanas laikā. Un tā, starp citu, nav nejaušība. To saku no pieredzes par laiku, kad strādājām pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas. Kas to noraka? Ne jau tikai tas, ka bija liela pretestība Latvijas Radio, lobijs no komercmedijiem, bet arī tas, ka nebija politiskās gribas, toties ļoti daudz bija pretendentu uz tiem pašiem miljoniem.

Veselība, izglītība, aizsardzība…?

Tieši tā! Un nekāds NEPLP, kurš pie Ministru kabineta galda nesēž un kuram nav pat likumdošanas iniciatīvas tiesību, nevar to izlobēt. Tas pat nav mūsu uzdevums, tāpat kā Satversmes tiesas uzdevums nav lobēt naudu tiesiskumam Latvijā. Tas ir politiskās gribas jautājums, vai gribam attīstīt sabiedriskos medijus.

Kāpēc nav šīs politiskās gribas?

Putina kungs, lai kā mēs viņu vērtētu, ļoti labi saprot komunikācijas nozīmi. Savukārt mūsu politiskajā vidē ir ļoti reta šī kompetence. Cilvēki mēģina paši kaut ko saprast, kā Kaimiņa kungs, un lai viņam veicas.

Kāds liktenis idejai par kanālu krievu valodā?

Drošības koncepcijā skaidri teikts, ka jākomunicē tajā valodā, kurā cilvēki runā. Pēc tam, kad LTV7 tika paplašināts raidījumu skaits krievu valodā ar skaidru mērķi radīt bāzi kanāla izveidei, kļuvusi neskaidra LTV7 identitāte. Ir krities tā reitings.

Ar to vecos skatītājus atbaidīja, jaunos neieguva?

Jā, nu ir ne vieniem, ne otriem. Konkrētiem raidījumiem jaunus piesaistīja, bet kopumā zaudēja. Jārēķinās, ka cilvēki skatās kanālu, nevis meklē kādu konkrētu raidījumu. Izveidojot kanālu krievu valodā, mēs iegūtu arī daudz spēcīgāku latviešu valodā - LTV7, kas tad tiktu veidots gados jaunākas auditorijas piesaistei.

Mums ir politiķi, kuri sabiedriskajā radio un televīzijā krievu valodā veidotajos raidījumos runā tikai latviski.

Jāsaprot, ko grib panākt - kaut kādu komunikatīvu rezultātu, vai apliecināt savu nostāju valodas politikas jautājumā. Tad jau mums jāsniedz intervijas latviski arī BBC un visur citur. Kāpēc tad tik ļoti uztraucas, ka premjers nevarēs pietiekami raiti angliski runāt? 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē