Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Covid-19 un datu sargāšana

Datu aizsardzība mūsu valstī tika plaši apspriesta pirms trim gadiem, jo 2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation, GDPR). Saistībā ar GDPR tika diskutēts par visdažādākajām tēmām – sākot no tā, kā glabāt klientu datubāzi starptautiskā uzņēmumā un beidzot ar to, vai mazpilsētas kafejnīca drīkst sociālajos tīklos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami nejauši apmeklētāji.

Ekspertu skaidrojumi par GDPR atšķīrās, un neiztika arī bez pārspīlējumiem, piemēram, izvairīšanās sveikt novadniekus dzimšanas dienā, tomēr kopumā sabiedrībā tika nostiprināta izpratne par personas datiem kā par aizsargājamu vērtību.

Turpretī pēdējā laikā pandēmija izpratni par datu aizsardzību ir mainījusi, jo par galveno prioritāti kļuvusi cīņa pret Covid-19. Šajā nedēļā Eiropas Parlamenta līmenī tiek spriests par ES Digitālā zaļā sertifikāta t. i., ceļošanas sertifikāta, salāgošanu ar datu aizsardzību. Tomēr datu sargāšanas temats ir būtisks ne tikai saistībā ar ārvalstu ceļojumiem, jo ir ne mazums cilvēku, kuri saka: ''Uz ārzemēm braucu reti, sertifikāts mani neinteresē.'' 

Aktuāls ir arī jautājums, vai nākotnē darba devējam, pieņemot darbā, būs tiesības vai pat pienākums noskaidrot, kāda ir potenciālā darbinieka Covid-19 vēsture.

Vai potenciālajam darbiniekam būs tiesības noskaidrot, cik droša Covid-19 aspektā ir situācija darba vietā, vai nepastāv inficēšanās riski? Ja tiesības interesēties par ikviena klienta Covid-19 vēsturi būs pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kafejnīcām, tad kāda būs datu glabāšanas uzraudzība? Un kādas būs patērētāju tiesības pieprasīt Covid-19 vēsturi kafejnīcas personālam? Finanšu drošības eksperti un likumsargi regulāri vēsta par gadījumiem, kad kādas personas finanšu dati noziedzīgas rīcības vai paša neuzmanības rezultātā nonāk krāpnieku rokās, tādēļ nevar pilnībā paļauties uz to, ka Covid-19 dati neaizklīdīs. 

Turklāt pandēmija ir atnesusi arī cilvēku pārvietošanās uzraudzību, un nav runa tikai par mājsēdes stundām vai pašizolāciju, bet gan par prasību atstāt savus datus frizētavās un citos uzņēmumos. 

Prasības mērķis ir saprotams – mazināt Covid-19 izplatības riskus, taču vai ir garantija, ka šie dati netiks izmantoti telemārketinga akcijās, lai uzbāzīgi izteiktu komercpiedāvājumus?

Protams, nevienam nevajadzētu ļauties paniskām bailēm no izsekošanas, taču Latvijas un arī ES līmenī ir radusies nepieciešamība nopietni diskutēt par datu aizsardzības pielāgošanu pandēmijas apstākļiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē