Pirmkārt, nevaru piekrist tēzei, ka viss lielākais un nozīmīgākais būtu jākoncentrē tikai galvaspilsētā. Manuprāt, valstij tomēr jāattīstās daudzmaz vienmērīgi.
Otrkārt, koncertzāles Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā vai Ventspilī iecerētas ne vien tam, lai tās apmeklētu tikai šajās pilsētās un to apkārtnē dzīvojošie. Un tiešām redzam, ka uz labiem koncertiem, izrādēm turp dodas skatītāji un klausītāji no visas Latvijas un ne tikai. Tas ir veids, kā piesaistīt cilvēku interesi arī attiecīgajai pilsētai, tās apkārtnei, veicināt ar vietējo tūrismu saistītas infrastruktūras attīstību, kā arī nostiprināt uz vietas dzīvojošo pārliecību, ka viņi mīt nevis kaut kādā, piedodiet, visu aizmirstā bedrē, no kuras būtu jāmūk, bet gan uzmanības vērtā pilsētā (pēdējais arguments, šķiet, pamatā arī daudzu pašvaldību vēlmei būvēt peldbaseinus, sporta halles, estrādes, pat pēdējiem spēkiem uzturēt skolas un kultūras namus).
Treškārt, laikam galvenais iemesls, kāpēc Rīgā koncertzāles joprojām nav, ir tas, ka netiekam pāri ambīcijai "ja būvē, tad kaut ko grandiozu". Pamatota savā ziņā tā ir, jo gadījumā, ja, apzinoties šā brīža ierobežotās finanšu iespējas, mēs piekristu, ka koncertzāli un orķestra telpas izvieto lētā pagaidu būvē, kas apmierinātu tehniskās vajadzības, pastāvētu liels risks, ka pie pamatīgas ēkas netiekam vēl daudzas desmitgades. Pēc principa: ja vairs nedeg, tad pagaidiet.
Protams, te pieminēšanas vērta ir arī AB dambja, kur bijusi iecerēta koncertzāles būvniecība, nostiprināšanai noskatītā Eiropas finansējuma pārdale citām vajadzībām. Tiem, kas to uztver kā lielu katastrofu, vēlos atgādināt, ka jau pavasarī, kad steigā tika virzīts lēmuma projekts par finansējuma piešķiršanu AB dambim, no valdības puses nāca ļoti skaidri vēstījumi, ka naudas pašas koncertzāles būvniecībai nav un tik drīz nebūs. Līdz ar to, protams, šo naudu varēja tagad "ierakt zemē", bet diez vai tas būtu bijis racionāli brīdī, kad, kā redzam, vajadzību pēc tās ir bezgala daudz. Cita lieta, ka LNSO problēmu risinājuma pēc būtības joprojām nav un uz to tiešām vajadzētu vairāk fokusēties, taču raugoties arī plašāk par tikai Ģildes nama rekonstrukcijas robežām.
Pareizaisvirsraksts
Jokstelis
Kuzjakins un Murizons