Kopā ar Henriju Albertu Kisindžeru pasaule ir zaudējusi savu pašu galveno reālpolitikas simbolu.
Tieši Kisindžeram un viņa padziļinātajai interesei par tādu vēsturisku notikumu kā 1815. gada Vīnes kongress un šā kongresa galvenajiem dalībniekiem – Klēmensu fon Meternihu, Šarlu Morisu de Taleirānu un Robertu Stjuartu – mēs varam pateikties par aukstā kara svaru kausu nosvēršanos Rietumu pusē. Lai arī vēsturē nav varbūtības izteiksmes, var pieņemt, ka bez Kisindžera īstenotajiem soļiem attiecību veidošanā starp ASV un Ķīnu šī vēsture izskatītos ievērojami savādāka. ASV valsts sekretāra Kisindžera ieguldījums padomju impērijas krišanā, tostarp arī Latvijas valstiskuma atgūšanā, ir nenovērtējams.
Turklāt īpaši ir jāņem vērā, ka par ASV galveno diplomātu Kisindžers kļuva Savienotajām Valstīm nepavisam ne vienkāršākajā laikā. Saigona kritusi vēl nebija, taču jautājums par ASV tālāko ceļu bija aktuālāks nekā jebkad iepriekš XX gadsimtā. Pat Karību jeb Kubas krīzes laikā amerikāņiem bija vairāk skaidrības par savu nākotni nekā Vjetnamas kara laikā. Arī jautājums par to, kas uzvarēs aukstajā karā, tobrīd bija ļoti neskaidrs. Ikviens, kam šī tēma šķiet interesanta, var pats iepazīties ar konkrētā laika plašsaziņas līdzekļu digitalizētajiem arhīviem un izdarīt savus secinājumus par tobrīd valdošajiem noskaņojumiem. Kisindžers un viņa ārpolitiskais reālisms tikmēr kļuva par to faktoru, kas mainīja vēstures gaitu. Protams, ASV valsts sekretārs un Nobela miera balvas laureāts Kisindžers nebija viens un tukšā vietā, taču tieši viņš kļuva par notikušā pavērsiena simbolu.
Jautājums par kāda konkrēta cilvēka personību un viņa mērogiem, protams, vienmēr ir un paliks diskutabls, un uz Kisindžeru tas attieksies īpaši. Viņa pragmatiskā un praktiskā pieeja starptautiskajām attiecībām (ja zināmā mērā vienkāršoti, tad balstīšanās uz spēku līdzsvaru un interešu saskaņošanu) pēdējās desmitgadēs slikti iederējās Rietumu dienaskārtībā. Arī viņa skaļi neizteiktais, taču nepārprotami nojaušami uzdotais jautājums – vai mēs skaidri zinām, kas esam un kurp ejam? – nesaderas ar kreisi liberālo pasaules redzējumu. Ar visu iespējamo cieņu pret Henrija Kisindžera veikumu mums pavisam drīz nāksies atbildēt uz jautājumu: kas ir svarīgāk – ideoloģiskais simbolisms vai reālpolitika?