Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Britu Eiropas sadraudzība

Viena no ģeopolitiskajām iniciatīvām, kuras ideja izskanējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir Lielbritānijas rosinātā sava veida Eiropas sadraudzības izveide. Ar pēdējo tiek saprasta militārpolitiska alianse, līdzīga Britu sadraudzībai, kurā apvienotos Lielbritānija, Ukraina, Turcija, Centrālā un Austrumeiropa un Baltijas valstis.

Oficiālas aprises iecere pagaidām nav ieguvusi, tādēļ runāt par uzstādījumiem vai termiņiem ir pāragri. Tāpat var gadīties, ka Eiropas sadraudzības izveides plāni paliek ideju līmenī, tomēr kopumā arī Latvijas gadījumā iniciatīva ir vienlaikus kā interesanta, tā pretrunīga. Interesanta tādēļ, ka mums nav lieka neviena iecere, kuras mērķis ir pretdarbība Krievijai, savukārt pretrunīga tādēļ, ka iniciatīvas īstenošana (vai pat tikai centieni to īstenot) radīs papildu plaisas Eiropas Savienībā (ES).

Lai arī pēc karadarbības Ukrainā sākšanās ES valstis nodemonstrēja iepriekš nekad nepieredzētu vienotību, tās pietika vien trim mēnešiem, un ne tikai Ungārijas atteikšanās akceptēt jaunu pret Krieviju vērsto sankciju paketi dēļ. Vismaz daļa Eiropas valstu pat īpaši necentās pārliecināt Budapeštu, tāpat ne viena vien valsts, tajā skaitā Vācija, bez entuziasma un formāli pilda jau pieņemtos lēmumus, tostarp par bruņojuma piegādēm Ukrainai. Austrumeiropas, it īpaši Polijas un Baltijas valstu, nostāja ir radikāli pretēja, un tajā dominē viedoklis, ka nepieciešama daudz izlēmīgāka rīcība.

Šo iemeslu dēļ ideja par Eiropas sadraudzību daudzās iespējamās tās dalībniecēs, it īpaši triju jūru projekta valstīs (Ukrainā, Polijā, Rumānijā, Horvātijā, Baltijas valstīs), jau rod vai viegli radīs atsaucību. Un, pat ja prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana Turcija vai tās Austrumeiropas valstis, kas orientējas uz Vāciju, īpašu interesi par sadraudzību neizrāda, arī šāds dalībnieku loks ir gana nozīmīgs.

Cits jautājums, ka starp apvienoto Eiropu pametušo Londonu un ES vadošo Parīzes– Berlīnes asi vienmēr ir pastāvējušas domstarpības par ES attīstības modeli. Londonā ES izsenis ir uztverta kā nacionālo interešu klubs, kurā britu džentlmeņi spēlē ļoti būtisku lomu, kamēr kontinentālā Eiropa savienību pamatā redz kā ASV politisko līdzinieci, protams, savā vadībā. Šādu nostāju (jāpiebilst, tuvu Austrumeiropai) Londona turpina virzīt arī pēc Brexit, tikai nu jau ar sabiedroto vai ietekmes zonā palikušo valstu starpniecību. Attiecīgi arī britu paspārnē esošas militārpolitiskas savienības izveide ES iekšienē tiks uztverta kā izaicinājums Berlīnei un Parīzei, un interesentiem, arī Latvijai, ir nepieciešams rūpīgi pārdomāt šādu soli gadījumā, ja iecere iegūs reālas aprises.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē