Bez iespējām ietekmēt

Tā kā izmaiņu pretiniekiem nekādu reālu iespēju tās apturēt nav, Ķīnas konstitūcija ar ļoti augstu ticamības pakāpi arī tiks mainīta, nodrošinot Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam iespēju atrasties pie valsts stūres būtībā neierobežotu laiku. Pretējā gadījumā viņam nāktos no amata aiziet 2023. gadā, jo šobrīd pamatlikums atļauj ieņemt valsts priekšsēdētāja posteni ne ilgāk kā divus piecu gadu termiņus.

Iespēja, ka Sji Dzjiņpins varētu palikt amatā arī pēc 2023. gada, tika plaši apspriesta vēl pagājušā gada oktobrī notikušā ĶKP XIX kongresa laikā. Pretēji tradīcijai kongresa gaitā netika nosaukts esošā valsts vadītāja varas mantinieks, tāpat būtiski mainījās spēku samērs partijas vadībā, jo visās centrālajās struktūrās pārliecinošu vairākumu amatu ieguva Sji Dzjiņpina atbalstītāji. Šos panākumus sekmēja arī vērienīga cīņa ar korupciju, kuras ietvaros uz apsūdzēto sola nonāca virkne Ķīnas līdera nozīmīgāko oponentu. Visbeidzot Sji Dzjiņpina vārds un viņa sociālisma ar ķīniešu specifiku koncepcija tika ierakstīti ĶKP statūtos, kas ir pats galvenais dokuments Ķīnā un pilda valsts pamatlikuma funkcijas de facto. Visu šo iemeslu dēļ ĶKP CK ierosinājumi nav pārsteigums, jo Ķīnas līderis un viņa atbalstītāji vienkārši nostiprina iepriekš gūtos panākumus.

Sji Dzjiņpina uzkavēšanās pie varas nenoteikti ilgu laika posmu, kā arī iespēja kaut kad nākotnē nozīmēt par šīs varas mantinieku jau kādu no saviem sekotājiem, nevis konkurējošo ĶKP iekšējo klanu pārstāvi, diezin vai raisa sajūsmu kā daudzās Ķīnas kaimiņvalstīs, tā virknē rietumvalstu. Sji Dzjiņpina varas galvenais balsts ir ĶKP konservatīvais spārns, īpaši populārs Ķīnas līderis ir armijas vadības vidū, bet viņa politiskās programmas stūrakmeņi ir gan valsts ekonomikas pārorientēšana no eksporta uz iekšējo izaugsmi, gan Ķīnas pārvēršana par pasaules dominējošo lielvaru, kas neizbēgami sarežģī Pekinas attiecības ar kaimiņiem un Rietumiem, tajā skaitā arī tāpēc, ka Sji Dzjiņpins par Ķīnas galveno sabiedroto uzskata Krieviju.

Atteikšanās no varas rotācijas Ķīnā ir sava veida papildu garantija tam, ka šāda politika tiks turpināta arī pēc 2023. gada, un, ja vien pašas ĶKP iekšienē neparādīsies kādas nesamierināmas pretrunas, rietumvalstu un arī citu neapmierināto iespējas ietekmēt Ķīnas kursu būs vairāk nekā pieticīgas.