Bažas, ka pēc Latvijas iestāšanās eirozonā būsim spiesti piedzīvot samērā strauju cenu kāpumu, nav piepildījušās. Pirmais gads kopš mūsu valsts iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā pagājis visai mierīgi, pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, vidējais patēriņa līmenis pērn pieaudzis tikai par 0,6%. Turklāt izmaiņas bijušas labvēlīgākas tiem, kam lielākā daļa līdzekļu aiziet ikdienas vajadzību segšanai, piemēram, pārtikas produktiem, kā cenas pērn decembrī kopumā bijušas par 0,8% zemākas nekā 2013. gada pēdējā mēnesī.
Ja paraugāmies uz pašreizējo situāciju pasaules ekonomikā (tieši tā lielā mērā nosaka cenu pieaugumu Latvijā), tad cenu līknes daudziem tā dēvētajiem atslēgas produktiem, piemēram, kurināmā resursiem un lauksaimniecības kultūrām, pasaulē turpina lejupslīdi. Bet pie zema pašizmaksas līmeņa gala produkta cenai nebūtu pamata strauji augt.
Zema inflācija saglabājas apstākļos, kad situācija darba tirgū vērsta uz kopējā algu līmeņa kāpumu, neraugoties uz saspringto situāciju Krievijā. No ekonomistu un darba tirgus monitoringa ekspertu paustā izriet, ka šogad vidējā alga valstī varētu palielināties par 3-5%. Turklāt tā notiks laikā, kad pašiem algu maksātājiem situācija var kļūt spiedīgāka - iedzīvotāja pirktspējai labvēlīgā zemā inflācija uzņēmumiem nozīmē lielu tirgus piesātinājumu, līdz ar to arī grūtības palielināt realizācijas cenas. Sevišķi tas attiecināms uz eksportētājiem, kuru produkcijai pievienotā vērtība nav sevišķi augsta, bet eksports notiek pamatā uz eirozonas vai NVS valstīm. No pirmajām daļa izjūt ilgstošu pamatinflācijas samazināšanos, savukārt otrās piedzīvo vai varētu piedzīvot valūtu krīzes. Tādējādi, ja paraugāmies uz ekonomisko situāciju plašāk, šogad vēl varam piedzīvot vidējā strādājošā turības pieaugumu, kurš negatīvu apstākļu sakritības gadījumā jau nākamgad varētu izpalikt. Nav izslēgts, ka saistībā ar cenu kritumu pasaules preču biržās arī šogad inflācija būs zemāka par 1%, kas labvēlīgu pavērsienu gadījumā vidējā strādājošā pirktspēju varētu kāpināt pat par 5%. Tiesa gan, ja zemās inflācijas periods pasaulē ieilgs, tas nozīmē, ka arī darba devējiem nāksies domāt par izdevumu optimizācijas pasākumiem, kuru ietvaros cerības uz algu pieaugumu būs ļoti mazas.
