Latvijā aktuāls jautājums patlaban ir reemigrācija, drīzumā valdībā plānots apstiprināt reemigrācijas plānu, bet kas - no uzņēmuma vadītāja viedokļa raugoties - jādara, lai Latvijā atgrieztos nevis daži desmiti cilvēku, bet simti, pat tūkstoši?
Pēdējā gada laikā esmu novērojis, ka cilvēki atgriežas Latvijā, esam arī pieņēmuši darbā vairākus darbiniekus, kuri pastrādājuši ārzemēs un atkal atgriezušies mūsu valstī. Bet kopumā, lai sāktos masveida reemigrācija, ir svarīgi, lai bezdarbs samazinātos, lai būtu vakances un lai darba devēji spētu piedāvāt normālu atalgojumu. Nevar cerēt uz plašu reemigrāciju, ja cilvēki, atgriežoties Latvijā, finansiāli daudz zaudēs, salīdzinot ar to atalgojuma līmeni, ko saņem, strādājot ārvalstīs. Protams, bieži vien ārzemēs darbs gan ir augstāk apmaksāts, bet ir arī lielāki ikdienas izdevumi. Tomēr, ja cilvēkiem no labklājības jānonāk uz trūkuma robežas, tad, loģiski, viņi no ārvalstīm Latvijā neatgriezīsies.
Turklāt, plašai reemigrācijai objektīvi nepieciešams vēl ilgāks laiks, nekā bija nepieciešams, lai cilvēki aizbrauktu. Būtu naivi cerēt, ka tūkstošiem ārvalstīs strādājošo atgriešanās var notikt vienā nedēļā.
Latvijas pārtikas ražotāji bieži uzsvēruši, ka nepieciešama samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai.
Jā, tas veicinātu lielāku pirktspēju iekšējā tirgū. Turklāt, ja salīdzinām situāciju Latvijā ar daudzās citās Eiropas valstīs pastāvošo kārtību, redzam, ka tur jau pārtikai tiek piemērots samazināts PVN.
PVN būtu jāsamazina visiem pārtikas produktiem, vai tikai Latvijā ražotajiem?
Latvijas ražotājiem, protams, patiktu, ja samazinātā PVN likme tiktu piemērota tikai mūsu valstī ražotiem produktiem, bet, visticamāk, Latvijas likumdošanā ieviest šādu normu nevarēs, jo esam iesaistīti vienotā Eiropas Savienības tirgū, respektīvi, vienotā sistēmā.
Runājot par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, es gribu uzsvērt, ka prioritāte būtu darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, respektīvi, jāsamazina tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ņemot vērā jau iepriekš pieminēto emigrāciju, var pienākt brīdis, kad daudzi, dažādu nozaru uzņēmumi Latvijā nevar attīstīties tāpēc, ka trūks darbinieku, atrast jaunus darbiniekus nav iespējams, turklāt jau esošie darbinieki būs jācenšas noturēt, paaugstinot atalgojumu. Savukārt, lai uzņēmumiem būtu iespēja sistemātiski paaugstināt algas, jāspēj veiksmīgi pelnīt, uzvarot konkurences cīņā ne tikai ar citiem mūsu valsts, bet arī ar ārvalstu uzņēmumiem. Savukārt, lai mūsu produkcija būtu konkurētspējīga ne tikai kvalitātes, bet arī cenu ziņā, atkal un atkal paaugstināt algas mēs nespēsim. Mēs ļoti daudz investējam darbinieku apmācībā, un tāpēc, ļoti sāpīgs moments, ja izaudzinām ļoti kompetentu speciālistu un šis speciālists pēkšņi no uzņēmuma aiziet. Protams, uzņēmuma vadībai jāsaprot, ka labiem, patiešām profesionāliem darbiniekiem uzņēmumā jānodrošina tādi apstākļi, lai darbinieki justos motivēti, lai būtu profesionālās izaugsmes iespējas un normāls atalgojums, lai darbinieki nedotos prom uz citiem uzņēmumiem. Tāpēc gribu uzsvērt, valsts ļoti palīdzētu Latvijā strādājošiem uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, attīstīties, nodrošināt iespēju paaugstināt atalgojumu, mazinot darbspēka nodokļus.
Kā vērtējat iespējas uzņēmuma vadītājiem un uzņēmējiem panākt vēlamās izmaiņas likumdošanā?
Panākt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā ir nevalstisko organizāciju – dažādu nozaru asociāciju – darbs. Uzņēmumu vadītājiem nav tik daudz laika, lai sistemātiski vērtētu likumdošanas procesus, analizētu likumus, ieteiktu vēlamās izmaiņas, cīnītos par to īstenošanu, nav laika arī, lai staigātu pa ierēdņu kabinetiem. Uzņēmējdarbības vides cilvēkiem ir jāveido bizness, lai uzņēmums augtu un nostiprinātos.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 13. jūnijā, laikrakstā Diena.