Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Aktuālāka kļuvusi drošība

Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.

Paneļdiskusiju dalībnieki jau ir izstrādājuši 178 ieteikumus, noslēdzošā plenārsēde paredzēta šonedēļ, 29. un 30. aprīlī. Savukārt 9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Parlamentā Strasbūrā plānots paneļdiskusiju (un Konferences par Eiropas nākotni) fināls, bet ieteikumi nonāks pie ES institūciju vadības. 

Sistemātisks pilsoņu paneļdiskusiju darbs aizsākās pērn rudenī. Diskusiju dalībniekiem, kuri pārstāv visas 27 dalībvalstis un dažādas paaudzes, tā, protams, ir unikāla pieredze, kas dod iespēju uzzināt citu eiropiešu viedokļus, kādus viņi neuzzinātu tad, ja nebūtu šo diskusiju. Savukārt ES institūcijām ir pavērta iespēja noskaidrot, ko rekomendē iedzīvotāji. Līdz ar to paneļdiskusijas neapšaubāmi uzskatāmas par demokrātijas stiprinātājām. 

Tomēr kopš brīža, kad Strasbūrā oficiāli aizsākās šīs paneļdiskusijas, aktuālie notikumi ir ieviesuši pārmaiņas vairāku tēmu izpratnē. Pērn par migrāciju tika runāts, uzsverot, ka ES ekonomikai ir nepieciešami speciālisti no citiem pasaules reģioniem un ka 2015. gada ieceļotāju krīze, t. i., masveidīgā ierašanās Dienvideiropā galvenokārt no Āfrikas un Āzijas, liek rūpēties, lai migrācija notiktu kontrolēti, nevis stihiski. Taču kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, situācija ir mainījusies. Ukrainu aptuveni divu mēnešu laikā ir pametuši vairāk nekā pieci miljoni bēgļu, un atbalsts viņiem ir pārbīdījis akcentus migrācijai veltītajā retorikā. Savukārt ES virzība uz atteikšanos no Krievijas energoresursiem devusi plašāku dimensiju zaļajām idejām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un vidi un attiecas, piemēram, uz vēja un saules enerģijas ražošanu. 

Turklāt Krievijas sāktais karš Ukrainā ir mudinājis eiropiešus daudz nopietnāk domāt par militāro drošību un atvadīties no ideālistiskās pārliecības, ka tad, ja vien pietiekami prasmīgi tiks risinātas sarunas, mieru un drošību neapdraudēs nekas. Līdz ar to, domājot par Eiropas nākotni, ES institūcijām būs jāizlemj, cik vērienīgi militārās drošības un aizsardzības tēmu ietvert savā dienaskārtībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē