Aizmirstais pragmatisms

Kā tiek apgalvots, šāds solis (vai draudi to spert) ir sods Vācijai par atteikšanos pakļauties virknei Trampa administrācijas prasību, tajā skaitā par nevēlēšanos palielināt militāros izdevumus, kā arī atteikties no sadarbības ar Ķīnu, gāzesvada Ziemeļu straume – 2 būvniecības u. c. Daļas ASV militārā kontingenta izvešana no Vācijas samazinās starptautiskās drošības līmeni (kas gan ir atklāti strīdīgs apgalvojums), kā arī no ASV armijas bāzu apkalpošanas pārtiekošā biznesa ieņēmumus, kas vairākās federālajās zemēs ir būtisks faktors.

Papildus tam Trampa oponenti kā ASV, tā Eiropā nekavējoties ir pacentušies sasaistīt iespējamo šādu lēmumu ar Krieviju. Un ja pragmatiskākā daļa aprobežojas ar apgalvojumiem, ka karaspēka daļēja izvešana samazinās Ziemeļatlantijas alianses militāro potenciālo pretim stāvēšanā ar Maskavu, tad atsevišķi īpaši ideoloģizēti entuziasti ir aizrunājušies līdz pat tam, ka Kremļa aģents Tramps nodarbojas ar Berlīnes pārdošanu Maskavai.

Uz šāda fona tiek veiksmīgi aizmirsts, ka jautājumam ir ne tikai politiskais, bet arī militāri pragmatiskais aspekts. Šajā gadījumā tas ir fakts, ka no Vācijas tiek nodrošināta ASV bruņoto spēku darbība ne tikai Eiropā, bet arī Lielajos Tuvajos Austrumos. Un ja reiz ASV prezidents ir apņēmies ievērojami samazināt amerikāņu karavīru skaitu šajā reģionā, tad viņam likumsakarīgi ir jāsamazina arī to klātbūtne Vācijā, jo daudzi no militārajiem speciālistiem, kuri no Vācijas nodrošināja, piemēram, ASV armijas kontingenta Irākā apgādi, vairs nebūs nepieciešami.

Kādu daļu militārpersonu, protams, ir iespējams pārorientēt arī šajā gadījumā uz ziemeļiem, taču tam nepieciešami jauni plāni un papildu līdzekļi, kā arī citi resursi, kuru ASV sāk atklāti pietrūkt, bet Trampa administrācija par prioritārām uzskata jaunas aktivitātes nevis Krievijas, bet Ķīnas virzienā.

Vienlaikus dramatiskā iekšpolitiskā saspīlējuma ASV dēļ šis principā racionālais lēmums (par kuru pat nav skaidrs, vai tas vispār tiks pieņemts) ir padarīts par planetāra mēroga starptautisku problēmu, un var gadīties, ka matu skaldīšana par šo tēmu tikai pieņemas spēkā. Un ja nu šādas kaislības ko neveicina, tad to pašu starptautisko drošību, kas konfrontācijas gaitā tiek piesaukta ar milzu entuziasmu.