Kopumā tas, ka sabiedrībā notiek diskusija, ir labi – dzīvojam demokrātiskā valstī un augstu vērtējam viedokļu dažādību. Turklāt ikviens, kurš interesējas par situāciju citās valstīs, zina, ka pieredze masku lietošanā ir atšķirīga. Piemēram, Lietuvā arī vasarā tika definētas tās situācijas, kurās jālieto maskas, savukārt Igaunijā tajā pašā laikā prasības lietot masku, teiksim, veikalos nebija, taču nav tādas informācijas, kas liktu domāt, ka Lietuvā Covid-19 izplatība ir ievērojami mazāka nekā Igaunijā. Novērojumi augustā vairākās Igaunijas pilsētās liecināja, ka tur cilvēki gan muzejos, gan veikalos, gan citviet ievēroja distancēšanos, un, kas zina, varbūt tieši ziemeļnieciskā distancēšanās ir vājinājusi riskus. Taču jāņem arī vērā, ka prasība lietot maskas ir spēkā daudzviet pasaulē un tiek uztverta nopietni.
Latvijas kontekstā svarīgākais gan ir tas, ka centieni uzvarēt strīdā par maskām nav vienīgais virziens, uz ko sabiedrībai būtu vērts koncentrēties šajā rudenī, kad daudzās valstīs tiek pastiprināti ierobežojumi, kas ietekmē ekonomiku. 15. oktobrī notikušajā darījuma tūrismam veltītajā pasākumā izskanēja pārliecība, ka Covid-19 pandēmijā smagi cietušās tūrisma nozares pārstāvji ir gatavi pielāgoties apstākļiem un meklēt jaunus biznesa modeļus, taču valsts palīdzība krīzes pārvarēšanai ir ļoti būtiska. Jāpiebilst, ka šajā pasākumā nedominēja saukļi "Viss ir slikti!" un "Valdība, dod naudu!", tieši pretēji, bija vērojama optimistiska gatavība izturēt Covid-19 krīzi, taču realitāte ir tāda, ka visai tūrisma industrijai šis laiks tiešām ir ļoti smags. Turklāt tūrisma joma jau nav vienīgā cietēja.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 16. oktobrī mikroblogošanas vietnē Twitter sola: "Ja, ieviešot kādus ierobežojumus, liedzam strādāt kādai nozarei vai cilvēku grupai, ir jābūt atbilstošam atbalstam vai palīdzībai no valsts. Situācijai pasliktinoties, tiks vērtēti arī atbalsta instrumenti."
Tieši atbalsta instrumentu pieejamība ir tā tēma, uz ko būtu vērts koncentrēties uzņēmējiem, politiķiem (arī opozīcijā esošajiem), medijiem un sabiedrībai kopumā.
Aiz maskām neredz svarīgo
Masu histērija, kas sacelta ap pseidoproblēmu, novēršot uzmanību no būtiskām tēmām. Tādu iespaidu atstāj virtuālais karš, ko masku lietošanas atbalstītāji un pretinieki īsteno sociālajos tīklos, demonstrējot ārkārtīgi intensīvu savstarpējo naidīgumu. Tad, kad ar vārdiem šķiet par maz, gan masku fani, gan noliedzēji sociālajos tīklos ievieto savu fotoportretu attiecīgi ar vai bez maskas, tā izpelnoties gan lišķīgi atbalstošus, gan skarbi nosodošus komentārus un vēl vairāk saasinot konfliktu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.