Fragments no intervijas:
Kā vērtējat aizejošo ministri un to, ka priekšvēlēšanu laikā jāmeklē jauns?
Gribētu teikt paldies ministrei par labā līmenī notikušu komunikāciju ar advokātu padomi, būtu lūgums mūs uzklausīt arī turpmāk. Plašsaziņas līdzekļos esmu redzējis, ka parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš varētu tikt aicināts ieņemt ministra posteni, kas, manuprāt, būtu viens no labākajiem iespējamajiem risinājumiem šajā situācijā. Viņam ir ministra darba pieredze, turklāt šobrīd kā parlamentārais sekretārs viņš labi pārzina procesus ministrijā, tātad nav nepieciešamas tās 100 dienas, ko parasti atvēl amatpersonām, lai iestrādājas. Līdz vēlēšanām vairs nav daudz laika, līdz ar to ministra aicināšana no malas vairāk būtu tāda fikcija.
Kā vispār politika ietekmē tieslietu jomu?
Likumdevējs, izdodot likumus, pauž savu gribu. Tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem jāpiemēro tie likumi, ko pieņēmusi Saeima, līdz ar to ietekme ir vistiešākajā veidā. Tas tā vispārīgi. Bet, protams, nereti ir novērojamas situācijas, kad kādu politisku vienošanos vai ambīciju dēļ tiek virzīts vai - gluži pretēji - bremzēts tas vai cits likumprojekts, atmetot, manuprāt, būtiskāko jautājumu - vai šis likumprojekts atbilst kādām teorētiskām nostādnēm, veselajam saprātam, sabiedrības vajadzībām. Dažkārt tas ir novērots, jā.
Politikas ietekmi uz tieslietu jomu labi raksturo arī visiem labi zināmais piemērs, kad pirms dažiem gadiem ar samērā lielu pompu tika sākta tā sauktā oligarhu lieta, kur KNAB vienas dienas laikā pamanījās veikt ap 40 kratīšanu. Kad tajās dienās izteicu pieņēmumu, ka, iespējams, tam ir sakars ar prezidenta vēlēšanām, daži kolēģi juristi to apšaubīja kā maz ticamu, uzskatot, ka tām izmeklēšanas darbībām noteikti ir objektīvs pamats. Redzam, ka visas šīs oligarhu lietas vienīgais rezultāts ir bijis kādreizējā prezidenta Zatlera rīkojums Nr. 2, viņa neievēlēšana atkārtoti par prezidentu un partijas dibināšana. No kriminālprocesuālā viedokļa lietā, kuras dēļ tika atlaista Saeima, ilgāku laiku nekas nenotiek un nekādi rezultāti nav redzami. Līdz ar to nevarētu apgalvot, ka politikai un tieslietām nav savstarpējas ietekmes.
Parasti saka: ja jums ir kādas problēmas, vērsieties tiesā. Jūsu minētajā gadījumā redzam darbības, kas izraisa plašu ažiotāžu, ietekmē politiskos procesus, bet līdz tiesai nemaz neaiziet.
Kriminālprocesam ir vairākas stadijas - izmeklēšana, ko veic izmeklēšanas iestādes, konkrētajā gadījumā tas bija KNAB, tad kriminālvajāšanas stadija, kad prokuratūra ceļ apsūdzības, tālāk lieta tiek nodota tiesai. Ja lieta līdz tiesai neaiziet, nekāda vēršanās tiesā nesanāk. Tas ir izmeklētājam un prokuroram lemjams jautājums.
Pietiek ar linča tiesu?
Linča tiesas notiek nemitīgi - 24 stundas diennaktī, ja runājam par komentāriem interneta portālos.
Zināmi daudzi ilgās tiesvedības piemēri. Kurā posmā ir vājā vieta?Nevarētu teikt, ka nepārprotams pārmetums būtu izsakāms izmeklētājiem, prokuroriem vai tiesu varai. Es domāju, ka acīmredzama grēkāža nav. Problēma, manuprāt, ir tā, ka dažkārt krimināllietas tiek veidotas un izmeklēšana jau sākotnēji veikta par kādu ārkārtīgi plašu notikumu loku, un jau no sākta gala šādā gadījumā ieprogrammēts tas, ka lieta būs ilga, tajā būs iesaistīts daudz personu tādā vai citādā statusā, būs daudz materiālu. Tas savukārt neizbēgami noved pie tā, ka process būs ilgs. Risinājums būtu prokuroriem, izmeklētājiem neveidot tik sarežģītas lietas - izdalīt pierādāmākās epizodes, izmeklēt, sūtīt uz tiesu.
Un pārējo tad pētīt, cik patīk?
Protams, ja ir iespējams šādi nodalīt. Jāsaka gan, ka saprātīgo termiņu pārkāpumi skar ļoti nelielu krimināllietu procentu, uz kurām tad arī vērsta sabiedrības uzmanība. Sanāk, ka darvas piliens bojā medus mucu.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 31.jūlija, laikrakstā Diena!