Kā gadu gaitā mainījies un attīstījies uzņēmums?
No stādu audzēšanas viedokļa ir pilnīgi nomainītas tehnoloģijas. Strādājam pavisam citādi nekā sākumā. Izpratne par stādu kvalitāti ir mainījusies gan mums, gan mūsu klientiem. Ja runājam par izaudzēto un realizēto stādu apjomu, tolaik LVM vajadzībām varējām nodrošināt tikai pusi no nepieciešamo stādu daudzuma. Turpretim pērn realizējām 56,4 miljonus, respektīvi, šobrīd ir četras reizes lielāks realizēto stādu apjoms nekā toreiz. Turklāt mēs to paveicam ar mazāku kokaudzētavu skaitu. Sākotnēji mums bija 15 kokaudzētavu. Vidējais potenciāls, ko viena kokaudzētava varēja izaudzēt, bija 0,8 miljoni stādu. Šobrīd 56,4 miljonus esam sasnieguši ar deviņām kokaudzētavām. Turklāt trīs no tām – Strenču, Podiņu un Mazsilu kokaudzētava – ir līderes stādu audzēšanā Baltijas reģionā.
Kā šajā laikā ir paplašinājies sortiments? Līdztekus skujkoku stādiem tagad audzējat arī dekoratīvus lapukoku un krūmu stādus.
Mūsu pamatbizness ir meža stādi, tie sastāda 95% no kopējās struktūrvienības ieņēmuma apjoma. Dekoratīvie stādi vairāk ir kā tāda sirdslieta, jo ieņēmumu ziņā tie sastāda tikai piecus procentus no kopējā apjoma. Šo gadu laikā ir nomainījušās meža stādu audzēšanas tehnoloģijas. Tagad visi stādi tiek audzēti kasetēs. Kādreiz egli sēja uz lauka. Tā divus gadus tur auga, tad to pārstādīja un vēl divus gadus audzēja. Bija nepieciešami četri gadi, kamēr izaug viens egļu stāds. Savukārt šobrīd augstākas kvalitātes egli, ja salīdzinām ar tā laika egli, izaudzējam divos gados. Kad sējām priedes kailsakņu stādu uz lauka, bija nepieciešami divi gadi, šobrīd šādus stādus audzējam tikai ietvarstādu veidā, un mums nepieciešams tikai gads, lai to varētu izaudzēt.
Turklāt gandrīz visi no izaudzētajiem stādiem ir selekcionēti. 60% no priežu stādiem, kas mums ir izaudzēti, nāk no otrā selekcijas cikla. Pirmās selekcijas pakāpes potenciāls ir apmēram 18%, ņemot vērā nākamās audzes produktivitāti, nedaudz arī kvalitāti. Pie mums kvalitāti uzlabot ir grūti, jo Latvijas priede kā tāda ir ļoti kvalitatīva, bet tās produktivitāti gan var pilnveidot. Otrā ciklā šī potenciālā produktivitāte svārstās 20–25% robežās. 60% izaudzēto priežu stādu ir ar šādu ģenētisko potenciālu – virs 20% produktivitāti. Arī eglei pamatā ir viss selekcionētais materiāls. Šobrīd ir jau ierīkotas priežu trešās pakāpes sēklu plantācijas. Darbs un pētījumi neapstājas ne mirkli. Kokaugu selekcija ir laikietilpīgs process.
Pēdējos gados esat veikuši pētījumus arī bērza selekcijā, kas šobrīd jums ļauj audzēt augstražīgākus bērzu stādus.
Jā, mums jau ir ierīkota otrās pakāpes bērzu plantācija. Ilgus gadus bērzs mežsaimniecībā tika uzskatīts par nezāli. Sevišķi izteikti tas bija 80. gados. Tolaik selekcijā tikai eglei un priedei pievērsa vērību, jo bērzu uzskatīja par mazvērtīgu. Kopšanas cirtēs bērzus vajadzēja izcirst, nedrīkstēja neko atstāt. Attieksme pret bērzu mainījās 90. gados, kad Latvijas finieris no tā sāka ražot kvalitatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpēc tolaik atsākās bērza selekcijas programma. Tika ierīkoti lieli izmēģinājuma stādījumi. Uz šīs bāzes mežzinātnes institūts Silava ir veicis stādījumu izvērtējumu, un mums Kalsnavā ir ierīkota jau otrās kārtas bērzu sēklu plantācija plastplēves seguma siltumnīcā. Šogad ir otrais gads, kad tā ziedēja. Tā kā sēklas ar ļoti augstu ģenētisko potenciālu lēnām ienāk apritē.
Jau minējāt, ka audzēšanas tehnoloģijas gadu gaitā ir ļoti mainījušas, taču kādas inovācijas ir ieviestas meža stādu aizsardzībā?
Iestādot stādu mežā, pastāv divi apdraudējumi: kukaiņi un pārnadži. Ir bijušas situācijas, kad vīri iestāda jaunos stādus, bet nākamajā rītā atklāj, ka pa nakti kāds visus ir jau izraustījis. Protams, šos stādus var aizsargāt, izmantojot ķīmiju, taču tai vabolei tā ķīmija tik un tā ir jāieēd. Rezultātā tas stādiņš tik un tā ir nedaudz sabojāts. Šobrīd aktuāli ir aizstāt ķīmiju ar mehāniskām aizsardzības metodēm, kas būtu videi draudzīgas. Turklāt jebkura ķīmija darbojas tikai pusotru mēnesi, ne ilgāk. Mehāniskās metodes darbojas divas sezonas, pat atsevišķos gadījumos arī trīs. Tā nu mēs esam ieviesuši kailsakņu stādu apstrādi ar ekovasku. Ietvarstādu apstrādē mēs izmantojam pārklājumu ar līmi un smiltīm. Neviens no šiem preparātiem nav toksisks, un tiem ir ilgstošs efekts. Lai atbaidītu pārnadžus un lai tie nevēlētos jaunos stādus nogaršot, izmantojam neganti smakojošu preparātu, kas izgatavots uz aitu tauku bāzes. Protams, stādu audzēšanas procesā ir grūti atteikties no ķīmiskiem preparātiem, jo ir vesela virkne slimību, kas var kaitēt jaunajiem stādiņiem, tādēļ tos nākas ar ķīmiju apstrādāt, taču tad, kad tie tiek iestādīti mežā, tad gan cenšamies izmantot tikai mehāniskās aizsardzības metodes, kas ir dabai draudzīgas.
Kas ir uzņēmuma galvenie klienti?
Galvenais klients ir mūsu pašu uzņēmums a/s Latvijas valsts meži. Piemēram, šogad mūsu pašu vajadzībām ir novirzīti 31,5 miljoni stādu. Protams, lielākais klients ir Latvijas privātā mežsaimniecība. Mežu īpašnieki ir dažādi. Ir ļoti lieli, gan arī tādi, kam pieder tikai pāris hektāru un nepieciešami daži simti stādu. Nozīmīgu vietu ieņem arī eksports, tas sastāda 20–25% no mūsu kopējās produkcijas, kā nu kuru gadu. Pamatā mūsu ārvalstu klienti ir no Dienvidzviedrijas. Tie ir lieli pakalpojumu sniedzēji, kas iegādājas no mums stādus vairumā. Teiksim, zviedram, kam nepieciešami 1000 stādu, mēs tos viņam nepārdosim. Ātraudzīgā apse ir populāra Lietuvā, lai gan interese par šo koku samazinās. Nedaudz interese ir no Igaunijas. Šogad eksperimentālā veidā esam izveidojuši arī interneta veikalu, kurā ikviens var iegādāties dekoratīvos stādus. Tur gan vēl ir daudz jāstrādā, lai šis veikals būtu tāds, kādu to esam iecerējuši. Pagaidām ir ierobežots sortiments, jo mēģinām atrast stādus, ko varam kastēs iepakot un ar kurjeru nosūtīt.
Kādas ir uzņēmuma nākotnes ieceres?
Pēdējos gados interese par mežu stādīšanu un atjaunošanu ir pieaugusi. Privātais meža īpašnieks ir pilnīgi citādāks, nekā viņš bija 90. gadu sākumā. Šobrīd īpašumu konsolidācija notiek divos veidos. Pirmkārt, notiek lielie darījumi, kur uzreiz nopērk milzīgas zemes platības. Otrkārt, mazie mežu īpašnieki apvienojas kooperatīvos. Patlaban kooperatīvā kustība diezgan strauji attīstās, kas mežkopju izpratnē veicina normālu mežsaimniecību – ja esi nocirtis, tad iestādi vietā. Jāteic, ka ilgstoši tas bija pamests novārtā. Zināmā mērā šobrīd Latvijā ir pat meža stādu deficīts. Tādēļ, meklējot risinājumus, esam sākuši veidot jaunu kokaudzētavu Kalsnavas pagastā. Pirmās trīs siltumnīcas jau ir gatavas un arī apsētas. Kokaudzētavas kapacitāte būs 15 miljoni egļu un priežu ietvarstādu gadā. Tā būs mūsu desmitā kokaudzētava. Kopējā kokaudzētavu kapacitāte sasniegs 68,5 miljonus stādu gadā. Domājams, ka pēc diviem gadiem Latvijā stādiem vajadzētu pietikt.
Zinu, ka ārpus darba pienākumiem esat aizrāvies ar fotografēšanu. Jūsu fotogrāfijas ar ziemeļblāzmas attēliem ir apskatāmas arī izstādē. Kas jūs saista dabas fotografēšanā?
Decembra sākumā Madonas muzejā tika izlikta ziemeļblāzmu bilžu izstāde, diemžēl tikai skatītājiem nav iespējas to aplūkot. Esam tāds neliels entuziastu pulciņš, kas ik gadu rudenī dodas uz Norvēģiju ķert ziemeļblāzmu. Ja arī Latvijā rodas iespēja, mums ir novērotas magnētiskās vētras un reizē skaidras debesis, tad arī te mēģinām kaut ko noķert. Daba nebēg prom, pie dabas aizej, papēti, paskaties, kā labāk. Ar cilvēkiem grūtāk. Cilvēks bēg projām, izvairās, ar dabu ir vienkāršāk. Jā, ziemeļblāzma mani joprojām fascinē. Ceram, ka rudenī mums būs "zaļā pase" un varēsim atkal doties. Pērn arī paspējām aizlidot, kamēr vēl nebija ieviesti ceļošanas ierobežojumi. Šis būs jau septītais gads pēc kārtas, ja izdosies nokļūt.