Vilks norādīja, ka, pirmkārt, referendums nozīmē budžeta izdevumus. Otrkārt, pēc viņa vārdiem, visa Eiropa virzās uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Ministrs teica, ka arī citās valstīs, piemēram, Polijā, bija plānots referendums par šo jautājumu, taču sabiedrība sapratusi, ka citas izejas nav. Pēc viņa uzsvērtā, nav iespējas citādi sabalansēt budžetu un nav iespējas apmierināt visas prasības. Pašreizējās tendences arī liecinot, ka pamatbudžetā straujāk izdodas tuvoties mērķim par sabalansētu budžetu, bet ar sociālo budžetu tik labi nesokas.
Vilks izteica šaubas, ka varētu mainīt gadu, no kura paaugstinās pensionēšanās vecumu, taču pieļāva, ka var runāt par kompromisu attiecībā uz mēnešiem, par cik to palielina. Ministrs atzina, ka viens no risināmajiem jautājumiem ir arī vecāka gadagājuma cilvēku nodarbināšanas veicināšana.
Kā ziņots, LBAS sāks darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ja Saeima neņems vērā iepriekš saskaņoto lēmumu par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2016.gada. Valdība rosinājusi to sākt no 2014.gada.