Viedās pilsētas aizvien vairāk ienāk arī Latvijā

"Latvijā vairākas pilsētas jau spērušas pirmos soļus, lai kļūtu par viedajām pilsētām, un jau veiksmīgi realizē dažādus inteliģentos risinājumus, kas uzlabo gan iedzīvotāju drošību, gan pašas pilsētas tēlu, tā rādot priekšzīmi citām pašvaldībām ceļā uz modernu pilsētvidi," Dienai skaidro inteliģento infrastruktūras risinājumu uzņēmuma SIA FIMA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis.

 
Nav ātri paveicams

"Pašlaik var minēt vairākus veiksmīgus piemērus tehnoloģiskajiem risinājumiem tādās vietās kā  Valmiera, Jelgava, Smiltene, Ķekava un citas. Esam gandarīti, ka pašvaldībām ir interese un vēlme radīt modernu, ilgtspējīgu vidi saviem iedzīvotājiem,"  akcentē Vilmanis. 

Raksturojot aktualitātes dažādās pašvaldībās, Vilmanis uzsver, ka "aktīva jaunievedumu ieviešanā ir Smiltene, un mēs ar aizrautību palīdzam realizēt smilteniešiem viņu mērķus un idejas. Vēl viens piemērs ir Saulkrasti, kur modernizētas videonovērošanas sistēmas, tādējādi veicinot drošību pilsētā. Arī Ķekavas pašvaldībai ir ievērojami plāni. Ķekavas mērķis ir izveidot konkurētspējīgus viedās pilsētas risinājumus eksporta tirgiem, lai ne tikai veicinātu novada attīstību, bet arī sniegtu efektīvus risinājumus dažādu funkciju nodrošināšanai visa novada teritorijā."

Esošie projekti Latvijas pilsētās ir dažādās attīstības stadijās – no idejas līdz jau realizētiem tehniskiem uzlabojumiem, vispārējas tendences raksturo uzņēmuma FIMA valdes priekšsēdētājs. 

"Par viedu pilsētu nav iespējams kļūt vienas dienas laikā, tāpēc darba vēl daudz, taču iesāktie procesi pārliecinoši virzās uz mērķu sasniegšanu, un mēs redzam, ka nākotnē Latvijas pilsētas spēs konkurēt ar citām Eiropas pilsētām viedo tehnoloģiju ieviešanā," ir pārliecināts Vilmanis.

Viņš arī secinājis, ka, attīstot viedās pilsētas Latvijā, jāseko aktualitātēm un tendencēm aiz mūsu valsts robežām. "Mēs regulāri un aktīvi izzinām pasaules tirgu, pieejamās tehnoloģijas un izvērtējam, kas no tā varētu būt noderīgs mūsu klientiem un kas nepieciešams mūsu tirgum kopumā. Tāpat aktīvi sekojam līdzi starptautiskajai praksei, kur jaunākās tehnoloģijas parādījušas sevi darbībā, un izvērtējam, kādi risinājumi visvairāk piemēroti lokālajām vajadzībām," norāda Vilmanis.
 

Satiksmes organizācijai

Viena no pašvaldībām, kurā tiek attīstīta viedās pilsētas koncepcija, ir Jelgava.

Šajā Zemgales pilsētā "satiksmes organizāciju nodrošina inteliģentie satiksmes vadības risinājumi. Ielas, kuras remontētas pēdējos gados, aprīkotas ar sensoriem, kas apkopo informāciju par satiksmes plūsmu. Salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, automašīnu skaits, kas vidēji diennaktī šķērso Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra krustojumu, audzis vairāk nekā trīs reizes – agrāk caur šo krustojumu izbrauca ap 10 000 transportlīdzekļu diennaktī, šobrīd krustojumu šķērsojošo automašīnu skaits nereti pietuvojas jau 40 000," situāciju Jelgavā Dienai raksturo šīs pilsētas domes pārstāve Ilze Ķuse.

Lai nodrošinātu "raitāko un drošāko iespējamo satiksmes organizāciju pilsētā, pilsētnieku ieradumi tiek uzskaitīti, un šie dati tiek ņemti vērā, izstrādājot luksoforu darbības režīmus jeb signālplānus ne tikai konkrētā krustojumā, bet visas pilsētas satiksmes infrastruktūras kontekstā. Transportlīdzekļu skaita monitoringu krustojumos, kas aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, var veikt pēc 120 diennakts videonovērošanas kameru ierakstiem", stāsta Ķuse.

Jelgavas pilsētas domes pārstāve arī uzsver, ka lielas priekšrocības "sniedz bezvadu sensori, kas iebūvēti pēdējos gados renovēto ielu brauktuvēs un līdztekus citām funkcijām nodrošina arī transporta skaitīšanu. Proti, transporta vadības sistēma, kas ieviesta visos kopš 2012. gada rekonstruētajos regulētajos krustojumos, datubāzē apkopo precīzus datus par transportlīdzekļu skaitu jebkurā laika posmā, un šie dati ļauj izsekot līdzi transporta skaita izmaiņām gan pa stundām, gan vairāku gadu griezumā un ir ļoti nozīmīgi, lai, reaģējot uz transporta plūsmas tendencēm, plānotu izmaiņas satiksmes organizācijā. Tāpat reālā laika transporta vadības sistēma ar īpaša algoritma palīdzību paredz iespēju modelēt optimālāko luksoforu darbības signālplānu atbilstoši reālajai satiksmes intensitātei un plūsmām, un īpaši efektīvi tas ir augstas satiksmes intensitātes apstākļos". 

Taču jāņem vērā, ka satiksmes organizācija jebkurā gadījumā ir kompromiss starp visiem virzieniem, uzsver pašvaldības pārstāve.
 

Saziņai ar pašvaldību

Mobilā lietotne Mana Valmiera veidota "ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem ērti pieejamu un lietojamu rīku saziņai ar pašvaldību dažādu ikdienā nepieciešamu servisu un informācijas pieejamībai", Dienai stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Laura Moča un turpina: "Pētījumi liecina, ka cilvēki ikdienā informācijas iegūšanai arvien vairāk izmanto mobilos telefonus, tie lēnām aizstāj datorus, tāpēc mobilās lietotnes izveide bija likumsakarīgs solis, sekojot līdzi auditorijas vajadzībām un paradumiem." 

Mobilajā lietotnē Mana Valmiera pieejama informācija "par pasākumiem un aktualitātēm Valmierā.

Tāpat iedzīvotāji var iesniegt ierosinājumus vai ziņot par nekārtībām pilsētā, nosūtot ziņu ar pievienotu fotoattēlu. Pašvaldība saņem paziņojumu, atbildīgās institūcijas darbojas, lai novērstu problēmas vai arī atbildētu cilvēkam uz viņa jautājumu. Lietotnē arī iespējams veidot iedzīvotāju aptaujas par pilsētas attīstībai būtiskiem jautājumiem, uzzinot valmieriešu viedokli. Gan valmieriešiem, gan pilsētas viesiem pieejama arī tūrisma informācija par apskates objektiem, ēdināšanas un naktsmāju vietām, kā arī tūrisma maršrutiem. Lai padarītu mobilo lietotni vēl noderīgāku, tās satura papildināšanā iesaistās arī Valmieras uzņēmumi, piedāvājot iedzīvotājiem izdevīgus piedāvājumus, atlaides savām precēm vai pakalpojumiem, skaidro Moča un piebilst, ka "drīzumā lietotni plānots papildināt ar sabiedriskā transporta informāciju, kā arī paredzēta iespēja ar mobilās lietotnes starpniecību uzzināt par nodokļu nomaksu pašvaldībā".

Valmierā ieviesta arī viedā apgaismojuma sistēma, kas "pašvaldībai ļauj ietaupīt līdzekļus. Nakts periodā, kad gājēju un automašīnu plūsma ir neliela, gaismas intensitāte tiek samazināta. Atbildīgajiem speciālistiem pieejams monitoringa panelis, kur var pārraudzīt sistēmu, mainīt apgaismojuma ieslēgšanās stundas, redzēt darbības ilgumu, kā arī sistēma paziņo par izdegušām spuldzītēm un citiem apgaismojuma bojājumiem," uzsver Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve.

Savukārt videonovērošanas sistēma veidota, "lai iedzīvotāji pilsētā varētu justies maksimāli droši. Valmierā sabiedriskās vietās, kur ikdienā uzturas vairāk cilvēku, uzstādītas apmēram 60 videonovērošanas kameras. Sekojot līdzi pilsētā notiekošajam, kā arī nepieciešamības gadījumā skatoties videokameru ierakstus, gan var atrast likumpārkāpējus, gan iespējams pat novērst pārkāpumus. Projekta ietvaros drīzumā plānots ieviest arī risinājumu pilsētā iebraucošo automašīnu numuru atpazīšanai, kā arī piešķirt inteliģenci videonovērošanai – tie būtu dažādi trauksmes signāli pulcēšanās, atstātu mantu, skriešanas un straujas kustības gadījumos," skaidro Moča un uzsver, ka tas viss padarītu Valmieru vēl drošāku iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. 

Tāpat Valmierā izveidots vienotais iedzīvotāju bezmaksas atbalsta tālrunis, kuru apkalpo pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centrs. Tālrunis paredzēts, lai iedzīvotājiem padarītu vienkāršāku ziņošanu par problēmām, ja nepieciešams saimniecisks risinājums vai operatīva reaģēšana. 

Valmierā ir arī digitālais informatīvais stends, ar kura starpniecību informēt iedzīvotājus par pasākumiem pilsētā un apkārtējos novados. Informāciju stendā iespējams ievietot ātri ar interneta starpniecību, tādējādi elastīgi pielāgojot saturu mainīgajai videi, vajadzībām, aktualitātēm, uzrunājot garāmgājējus un autobraucējus, stāsta Moča.
 

Sava lietotne Siguldai

"Pirmais no viedās pilsētas risinājumiem Siguldas pašvaldībā ir mobilās lietotnes izveide, kas integrējusi deklarēto iedzīvotāju identifikācijas karšu sistēmu ar mūsdienīgām iespējām informācijas ieguvei par pašvaldību un tās aktualitātēm," informē Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. 

Laikā, kad aptuveni 70% pilsētas iedzīvotāju pieejams viedtālrunis, tieši šāda mobilā lietotne esot atzīta par ērtu formātu pašvaldības darba integrēšanai mobilajā pasaulē.

Vērtējot situāciju viedo pilsētu izaugsmē kopumā mūsu valstī, "jāuzsver, ka Latvijai kā mazai valstij ir liels potenciāls un priekšrocības šādu viedo pilsētu veidošanā, jo spējam operatīvi reaģēt uz situāciju un pielāgoties apstākļiem, kā arī pasaulē esošajām tendencēm", vispārējo situāciju raksturo SIA FIMA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis.