Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Starptautisko kompāniju piesaiste Latvijai – vai pagaidām neizmantota iespēja?

Vērojama konkurence par uzņēmumiem

Raugoties darba sludinājumos, ar kuru palīdzību tiek meklēti kvalificēti darbinieki, ir visai liela iespēja ieraudzīt kādu ārvalstu zīmolu – starptautisku uzņēmumu, kurā ir vakances.

Viens no populārākajiem vakanču portāliem, kurā pārsvarā meklē tieši kvalificētus darbiniekus, ir cv.lv. Tur darba sludinājuma izvietošana maksā, sākot no 180 eiro. Tomēr, neskatoties uz šo visai pieklājīgo cenu, portālā 2021. gada sākumā bija atrodami aptuveni 6000 darba piedāvājumu. Turklāt daudzi no tiem ir ar vairākām viena amata vakancēm (piemēram, tiek meklēti trīs jaunākie programmētāji). Novērojams, ka vismaz 10% sludinājumu par šīm vakancēm izvietojušas dažādas ārvalstu kompānijas, kuras Latvijā atvērušas filiāles. Vairākiem zīmoliem ir kāda kopīga iezīme – regulāri pētot darba sludinājumus, var novērot, ka šīs kompānijas darbiniekus meklē gandrīz nemitīgi.

Protams, daļu no šīm aktīvajām vakancēm var norakstīt uz tā saukto darbinieku pārvietošanos no viena darba devēja pie cita. Tomēr lielākā daļa no tām ir iepriekš neaizpildītas vakances; tātad tas norāda uz šo uzņēmumu vēlmi paplašināties un Latvijā darīt vairāk nekā līdz šim. 

Atšķirībā no vietējiem uzņēmumiem, kam biznesā pirmais jautājums ir: "Kas pirks mūsu saražoto produkciju?", šiem uzņēmumiem biežāk svarīgākais jautājums ir: "Kā ražošanu īstenot pēc iespējas efektīvāk?". Īpaši liela vērība efektivitātei tiek pievērsta tehnoloģiju laikmetā, kad daudzās jomās arvien lielāku īpatsvaru ieņem dažādi tehnoloģiskie risinājumi un attālinātais darbs. Nereti starptautiskās kompānijas nesaskata lielu atšķirību, vai darbu dara latvietis Rīgā, indietis Deli vai dānis Kopenhāgenā, ja galarezultāts ir vienāds vai vismaz līdzīgs. Starptautiskajām kompānijām parasti ir vērienīgi sadarbības līgumi ar citu lielo zīmolu īpašniekiem – par tehnoloģisko risinājumu izveidi, klientu atbalsta dienesta nodrošināšanu un citiem aspektiem. Tādējādi tās projektu vai programmu ietvaros skatās, kā šo pakalpojumu nodrošināt izdevīgāk, nepazeminot savus kvalitātes standartus. Kvalitātes pazeminājums nozīmētu reputācijas, klientu un ienākumu zudumu. Tāpēc ir svarīgi izmaksas samazināt, netaupot uz kvalitātes rēķina.

Ārvalstu kompāniju interesē par Latviju liela nozīme ir mūsu valstī esošajai vidējai algai un pieejamajiem cilvēkresursiem, respektīvi, darbiniekiem. Atalgojuma līmenis Latvijā ir ievērojami zemāks nekā rietumvalstīs, Ziemeļvalstīs, kā arī ASV. Toties daudzi Latvijas iedzīvotāji labi pārzina angļu valodu un pārvalda tehnoloģijas, kā arī spēj ātri mācīties, apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Zemākā līmeņa kvalificēts darbinieks (tā dēvētais junior līmenis) Latvijā ar visiem darba devēja nodokļiem gadā izmaksātu 15 tūkstošus eiro (saņemot 1000 eiro bruto algu). Rietumvalstīs un Ziemeļvalstīs šī summa būtu jāreizina ar trīs. Latvija sanāk izdevīga, un to mums būtu jāspēj vairāk izmantot, jo projektu apmērs šajā lielajās kompānijās ir milzīgs.

Bez īpašām pūlēm cv.lv lapā var atrast tādus pasaulē labi zināmus uzņēmumu nosaukumus kā Atea, Accenture, Allnex, Cabot, Evolution Gaming un Picanova. Katrs no tiem meklē ne vien vienu darbinieku, bet gan vairākus. Piemēram, Atea janvāra sākumā piedāvāja 13 amatu, Accenture – 42, Cabot – piecus. Tas savukārt liek aizdomāties, kāpēc Latvijā joprojām ir tik daudz zemu atalgotu amatu, ja pieprasījums pēc darbiniekiem labi atalgotos darbos ir augsts, un kāpēc labi apmaksātu darbu vakances netiek aizpildītas?

Protams, būtisku lomu te spēlē potenciālo darbinieku kvalifikācija un prasmes. Uzņēmumi vairākumu strādājošo meklē, piemēram, inženierzinātnēs. Tomēr lielo kompāniju vakancēs Latvijā atrodami piedāvājumi arī dažādiem klientu atbalsta speciālistiem, grāmatvežiem, atšķirīga līmeņa asistentiem un vēl citu jomu speciālistiem. Arī jauniešu vidū labi pazīstamie Evolution Gaming un Euro Live Technologies (turpmāk – ELT), kas nodrošina tiešsaistes azartspēļu translācijas visā pasaulē, par visai pieklājīgu algu gatavi darbā pieņemt teju jebkuru Latvijas jaunieti. Prasības ir visai minimālas – pienācīgas angļu valodas zināšanas, spēja bez kļūdām videokameras priekšā dalīt kārtis un izskatīties reprezentabli. Par pilnu slodzi visbiežāk mēnesī maksā, sākot no 700 eiro neto jeb, tā sakot, uz rokas. Izveicīgākie un pieredzējušākie darbinieki spēj nopelnīt arī virs 1000 eiro, un kopā abos uzņēmumos strādā gandrīz 5000 cilvēku (salīdzinājumam – Maxima Latvija strādā ap 7500 cilvēku). Tieši atalgojuma dēļ Evolution Gaming un ELT nedaudz deformē Latvijas darba tirgu, jo spēj piedāvāt augstāku atalgojumu, nekā nopelna iesācēji bez darba pieredzes daudzās citās jomās. Studiju laikā daudzi jaunieši dodas strādāt uz Evolution un ELT, lai nosegtu studiju izmaksas, bet jau karjeras sākumposmā pierod pie relatīvi augstas algas un iespējas saņemt atalgojumu atbilstoši ieguldītajam darbam un tur arī paliek, nebūdami gatavi sākt strādāt savā studiju laikā apgūtajā specialitātē par zemāku atalgojumu vai arī lielākā intensitātē.

Tas gan neattiecas uz inženierzinātnēm, kur nereti jau studiju otrajā un trešajā kursā studenti tiek "zvejoti" augstskolu auditorijās, lai viņi sāktu apmaksātu praksi pie darba devējiem vai pat jau darba gaitas. Tā kā darbinieku trūkums Latvijā ir galvenais traucēklis inženierzinātņu kompāniju attīstībai, arvien biežāk var novērot dažādas kompāniju organizētas apmācības un citus mēģinājumus piesaistīt darbiniekus. 

Statistika liecina, ka mūsu valstī arvien pieaug to cilvēku īpatsvars, kam ir augstākā izglītība. 2004. gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, augstākā izglītība bija 17% no ekonomiski aktīvajiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Turpretim šobrīd šis skaitlis ir dubultojies un jau 33,8% valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir beiguši augstskolu. Savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir  tikai pamatizglītība, procentuāli samazinājies divas reizes. Jāņem gan vērā, ka liela daļa no šiem cilvēkiem, kuriem ir vien pamatizglītība, ir aizbraukuši no Latvijas, nevis ieguvuši vismaz vidējo izglītību. Tomēr tendence ir skaidra – arvien vairāk cilvēku veic izvēli par labu augstākajai izglītībai. Tomēr svarīgi ir arī mācīties pieprasītas un augsti apmaksātas profesijas. To gan pašlaik vairumā gadījumu nedara – jauniešu vidū populārākās joprojām ir sociālās zinības.


Ārvalstu prakse

Citu valstu veiksmes stāsti tālu nav jāmeklē – tāds ir gan Īrija, uz kuru aizbraucis ievērojams skaits latviešu, gan arī Dānija, uz kuru arī ir aizbraukuši latvieši. Abas šīs valstis spējušas veiksmīgi attīstīties, daļēji pateicoties tieši ārvalstu uzņēmumiem un gatavībai pāriet uz pakalpojumu ekonomiku. Piemēram, lai gan Dublina ir viena no ikdienas izmaksu ziņā dārgākajām Eiropas pilsētām ar augstu minimālo algu un attiecīgi arī augstu vidējo atalgojumu, šobrīd tur atrodamas gandrīz visu lielāko ASV tehnoloģiju milžu – Google, Facebook, Airbnb, Paypal, Microsoft, Twitter un citu – Eiropas bāzes. Tas noticis, pateicoties tam, ka Īrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tajā ir angliski runājoša sabiedrība, turklāt Īrijas laika zona ir tuva ASV, un arī likumdošana daudzējādā ziņā ir līdzīga ASV likumdošanai. Īrija ir ieguldījusi daudz darba, lai ASV kompānijas pievilinātu, ar likumdošanas palīdzību mazinot investīciju riskus šīm kompānijām, kā arī piemērojot zemu uzņēmumu ienākuma nodokli (12,5%; Latvijā tas ir 20%). Tas novedis pie tā, ka Īrijā ieplūst ārvalstu kapitāls, kā arī ierodas ārvalstu speciālisti, lai strādātu un pelnītu šajās kompānijās. Daži ekonomisti Īrijas praksi nodēvējuši par alternatīvu naftas atradnēm, bet citi pat pārmetuši tai, sakot, ka Īrija savus panākumus būvē uz citu valstu rēķina.

Dānijā lielo ASV tehnoloģiju kompāniju bāzes nav, bet ir vairākas lielas vietējās kompānijas (piemēram, Maersk, Novo Nordisk, Carlsberg), un gandrīz visām tām ir filiāles Kopenhāgenā, kas atvērtas jau pirms vairākiem gadiem. 

Gan Īrija, gan Dānija savu straujo attīstību sāka tieši XX gadsimta astoņdesmitajos gados, un Dānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajos 40 gados audzis sešas reizes, bet Īrijas IKP – pat 16 reižu. Tas arī spējis ne tikai noturēt iedzīvotāju skaitu, bet pat to audzēt – Dānijas gadījumā par 15%, bet Īrijas – pat par 50%. Latvijā tikmēr iedzīvotāju skaits krities par 20%.


Ko varētu darīt labāk?

 

Skaidrs, ka ne jau visi Latvijas iedzīvotāji profesionālās kvalifikācijas aspektā varētu (un ne visi arī gribētu) strādāt starptautiskās tehnoloģiju kompānijās, un vēl vairāk – iedzīvotāju mums ir tik, cik ir. Tomēr ir vairāki soļi, par kuriem valsts varētu izšķirties. Pirmkārt, varētu arvien vairāk motivēt jauniešus studēt inženierzinātnes un tehnoloģijas. Otrkārt, vairāk skatīties uz ārvalstu cilvēkresursiem. Pat strauji augot dzimstības līmenim Latvijā, jāpaiet 20 gadiem, līdz šie bērni sāks strādāt, un jāatceras, ka pašlaik Latvijas migrācijas saldo ir negatīvs. Tāpēc jālūkojas ārvalstu virzienā, mudinot citzemju jauniešus braukt uz Latviju, studēt pie mums inženierzinātnes un tehnoloģijas, kā arī vēlāk strādāt šeit. Līdzīgi kā Latvijas jauniešu vidū, arī pastāvīgo ārvalstu studentu vidū vēl arvien populārākas ir citas jomas, piemēram, sociālās zinātnes, nevis inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vēlāk viņi diemžēl Latviju pamet, jo ar iegūto grādu Latvijā labi apmaksātu darbu atrast ir problēmas, īpaši, ja nepārvalda latviešu valodu.

Spilgts piemērs smadzeņu centrēšanai Latvijā ir Rīgas Ekonomikas augstskola jeb Stockholm School of Economics (SSE Riga), kas piesaista gudrus prātus no visas Baltijas. Šādam centram būtu jābūt arī informācijas tehnoloģiju nozarē, jo skaidrs – vakanču un iespēju pietiek. Jautājums ir, vai Latvijas stratēģija būs pietiekami gudra, lai šo ārvalstu projektu naudu paņemtu sev, vai ļaus šīm kompānijām attīstīties, piemēram, Gruzijā, Polijā vai pat Indijā.

Top komentāri

par ko raksts?
p
"var novērot, ka šīs kompānijas darbiniekus meklē gandrīz nemitīgi." Var novērot tikai to, ka tiek nemitīgi publicētas vakances, nevis ka meklē darbiniekus. Tā ir normāla prakse, jo rekrutēšanas firmām jau ir samaksāts par pakalpojumu atbilstoši līgumam un tām ir jānodrošina darbinieki noteiktā laika posmā. Par to pašu darbu indietis Deli saņems 500, latvietis Latvijā 1000 un dānis Dānijā 2000. Vai šis ir ELT reklāmraksts? Pirmo reizi par tādiem lasu. ______ Lai Latvijā kaut kas būtu labāk ir jālauž ierastā domāšana. Ārzemju kompāniju piesaiste ir veca plate, kas skan nu jau 30 gadus - ārvalstu kompānijām neinteresē vietējo labklājība, bet kompānijām izdevīgi noteikumi vai citas iespējas ko dod valsts - vai tas būtu ģeogrāfiskais novietojums vai resursi. Šajā sakarā neviens netaisās atdot naudu valstij, bet ko var iegūt no valsts. Veiksmīgu valstu pamatā ir pašu valsts pilsoņu veidota uzņēmējdarbība un tirgus. Un ja tā nav, tad nekas labāks nebūs.
aizbergs
a
latvija vel skaitas samera labi izglitotu cilveku valets kur so intelektu var izmantot relativi pwr sviestmaizi un tad ir industrija kas to izmanto.
Miks
M
Lai tak raksta autors sūta savu CV kaut uz desmit sludinājumiem, un tad redzēs, kas būs. Citādi tāds firmas CV reklāmas raksts vien ir..Tukša ūdens liešana...Es zinu personīgi daudzus cilvēkus kas ar labāk izglītībām ir bez darba..Te jau pat sētnieka darba vietu vajag ar augstāko izglītību un CV...Vācijā to visu nevajag-te vajag....Tāda ir tā patiesībā par to CV....Viltus sludinājumus tur publicē: Manas domas, ka viltus firma lai popularizētu to, ka LV ir darbs....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu(2)

Alus darītava AS Cēsu alus iegādāsies visas SIA Piebalgas alus kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna Olvi, kurā ietilpst Cēsu alus, publiskotajā paziņojumā. Iecerēto darījumu vēl nepieciešams a...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses