"Tas tiks darīts, jo tranšeju sienu nogrūšanas rezultātā visbiežāk tiek laupīta nodarbinātā dzīvība, turklāt būvniecības pārbaudes laikā nedrošs darbs tranšejās bija viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem," skaidro A. Vincevs.
Šādos gadījumos VDI apturēs darbu objektā, jo būvniecības nozarē pieaug smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Tā, piemēram, 20. jūnijā Aknīstē, veicot kanalizācijas montāžas darbus gandrīz 3,5 metrus dziļā tranšejā, zemes nogruvuma rezultātā gāja bojā 41 gadu vecs vīrietis.
"Būvniecība ir joma, kuru VDI pastiprināti kontrolē katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms tematiskajām pārbaudēm uzņēmējiem tiek nosūtīta informācija ar aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzībā, kā arī nelaimes gadījumu darbā cēloņi, īpaši akcentējot riskus, strādājot augstumā un tranšejās. Tomēr joprojām apziņa un spēja ievērot nodarbināto dzīvībai svarīgās normas bieži atnāk tikai pēc VDI inspektoru apmeklējuma.
Ņemot vērā letālo nelaimes gadījumu statistiku būvniecības nozarē, Darba inspekcija objektos, kuri bīstamības dēļ tiks apturēti, uzņēmējiem piemēros arī bargas soda sankcijas. Arī šajā tematiskajā pārbaudē kādam uzņēmumam tika piemērots 1200 latu liels administratīvais sods par rupjiem darba aizsardzības prasību pārkāpumiem," informē VDI direktors Renārs Lūsis.
Būvobjektu tematiskajā pārbaudē jūnijā tika apsekoti 216 dažāda lieluma būvobjekti, kopumā pārbaudot 301 apakšuzņēmēju. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 132 uzņēmumiem tika izsniegti rīkojumi konstatēto pārkāpumu novēršanai. Par pieļautajiem pārkāpumiem, kas radīja strādājošo veselības un dzīvības apdraudējumu, būvfirmām tika piemēroti 39 administratīvie sodi, 5 objekti tika apturēti, bet 6 gadījumos izdots brīdinājums par objekta apturēšanu.
Būvobjektos joprojām aktuāla ir nereģistrētā nodarbinātība, jo pārbaudes laikā tika atklātas 60 nereģistrēti nodarbinātās personas.
Kopumā apsekojumu dati liecina, ka uzņēmumos, kuros netiek ievērotas viena veida normatīvo aktu prasības, piemēram, par darba tiesiskajām attiecībām, netiek ievērotas arī citu normatīvo aktu prasības, piemēram, par darba aizsardzību.
Tādējādi nodarbinātie bez darba līguma ir pakļauti paaugstinātam riskam ciest nelaimes gadījumos, jo darba vide ir nedroša, nav nodrošināti drošam darbam nepieciešamie materiāli, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi. Tajā pašā laikā, strādājot bez rakstveida darba līguma, nodarbinātajiem tiek liegtas iespējas arī saņemt sociālās garantijas.