2018. gadā LDz darbinieku efektivitāte ir par 17% augstāka nekā 2017. gadā, un ir sasniegusi 34 743 eiro uz vienu darbinieku. Koncernā kopumā šis rādītājs ir vēl augstāks, sasniedzot 62 778 eiro uz vienu darbinieku un par 24% pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Latvijas dzelzceļš 2018. gadā turpināja darbu pie biznesa procesu pilnveidošanas un sadarbības veicināšanas ar esošajiem un jauniem partneriem gan mūsu reģionā, gan globālajā transporta un loģistikas tirgū. Esmu gandarīts, ka mūsu darbības rezultāti dod mums pamatotu pārliecību par LDz spēju rast risinājumus un sasniegt labus finanšu rezultātus dažādās tirgus situācijās, kā arī efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmuma darbību, kas ir izšķiroši būtiska, lai saglabātu un paaugstinātu gan koncerna, gan arī visas nozares starptautisko konkurētspēju”.
LDz 2018.gadā bija viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī: no kopējā nodevās un nodokļos nomaksātā apmēra valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veidoja 30,9 miljonus eiro, bet valsts budžetā iemaksātais pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 32,8 miljoni eiro. Vēl 14,4 miljoni eiro samaksāti kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Koncerna līmenī nodokļos un nodevās nomaksāti 102 miljoni eiro.
Ievērojami uzlabojušies gan kravu apjomi, gan finanšu rādītāji
Pateicoties uz kravu apjoma palielināšanu vērstajam intensīvajam LDz darbam, 2018.gadā kravu apjoms sasniedzis 49,2 miljonus tonnu. LDz neto apgrozījums sasniedza 209,4 miljonus eiro, kas ir labākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt peļņa 2018.gadā bija 4,2 miljonu eiro apmērā.
Pārvadājot 49,2 miljonus tonnu kravu, pa LDz infrastruktūru kopumā veikti 9,9 miljoni vilcienu kilometru. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kravu pārvadājumu apjoms tonnās ir palielinājies par 12,5%.
Dzelzceļa satiksmi izvēlas arvien vairāk iedzīvotāju
Dzelzceļu kā pārvietošanās veidu izvēlas arvien vairāk iedzīvotāju – par to liecina pērn pa LDz infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaita pieaugums - par 4,3% vairāk nekā 2017.gadā, sasniedzot 18,2 miljonus.
Pārvadāto pasažieru skaita pieaugums ir saistīts ar iedzīvotāju izvēli arvien vairāk izmantot vilcienus kā pārvietošanās līdzekli, kas ir likumsakarīgi arvien pieaugošajam vērtējumam par dzelzceļa satiksmes punktualitāti. Šāds rezultāts ir panākts LDZ mērķtiecīgām investīcijām dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā, kā arī LDz kustības vadības speciālistu un tehnisko ekspertu sadarbībai ar AS Pasažieru vilciens, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus Latvijā.
Kopumā dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā 2018.gadā ieguldīti 25,1 miljons eiro, no tiem 16,9 miljoni izmantoti, lai nodrošinātu sliežu ceļu kvalitāti un, tādējādi, palielinātu vilcienu kustības drošību. Pasažieru drošības uzlabošanai viens no vērienīgākajiem tuvāko gadu projektiem būs gājēju tuneļa izbūve Ogrē, kas ļaus iedzīvotājiem droši šķērsot sliežu ceļus. Šim mērķi LDz saņēma līdzekļus no valsts budžeta 2 miljonu eiro apmērā.
Pērn arīdzan samazinājies uz dzelzceļa bojāgājušo iedzīvotāju skaits – no 21 cilvēka 2017.gadā līdz 16 cilvēkiem 2018.gadā. Domājot par iedzīvotāju drošību, LDz pērn turpināja investīcijas arī šajā jomā. Lai mazinātu nelaimes gadījumu skaitu, LDz ik gadu rīko informatīvās kampaņas, vēršot iedzīvotāju uzmanību drošai dzelzceļa tuvumā, kā arī regulāri tiek rīkotas drošības stundas izglītības iestādēs.
Ar izaugsmi strādājušas arī LDz meitassabiedrības
SIA LDz Cargo apgrozījums 2018. gadā no pamatdarbības bija 275,3 miljoni eiro, kas ir par 39,9 miljoniem eiro jeb 17% lielāks nekā 2017. gadā. Neto apgrozījuma palielinājumu ietekmēja ar kopējais pārvadāto kravu apjoma pieaugums. Lielākā pārvadāto kravu grupa ir akmeņogles – 22,7 miljoni tonnu jeb 46% kopējā kravu apjoma, otrā lielākā kravu grupa ir nafta un naftas produkti (11,2 miljoni tonnu jeb 22,7%).
SIA LDz ritošā sastāva serviss apgrozījums 2018. gadā bija 74,7 miljoni eiro jeb par 18,3% vairāk nekā 2017. gadā. Apgrozījuma pieaugumu veido realizētās dīzeļdegvielas apjoma pieaugums kravu pārvadājumu pozitīvās dinamikas dēļ, kā arī pieaugums vagonu remonta segmentā. Uzņēmums pagājušajā gadā turpināja uzsākto maģistrālo lokomotīvju modernizācijas programmu, un šī projekta rezultātā ir samazinājies lokomotīvju remonta apjoms, jo bojājumi ir retāki un mazāka apjoma. Modernizācija ir ne tikai palielinājusi šo lokomotīvju darbības efektivitāti, bet arī samazinājusi piesārņojuma emisiju gaisā, kā arī ļāvusi būtiski samazināt ar šo lokomotīvju ekspluatāciju saistītās izmaksas.
Pateicoties intensīvam un mērķtiecīgam darbam, kā rezultāts ir kravu apjoma pieaugums, arī meitassabiedrības SIA LDz Loģistika pagājušajā gadā strādāja ar 33,6 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 23,9% jeb 6,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Palielinājies arī pārvadāto kravu apjoms konteineru vilciena ZUBR maršrutā, kas ved caur Baltkrieviju. Uzņēmumam lielāko ienākumu daļu 2018. gadā nodrošināja Latvijas pasūtītāji - 87,2%.
SIA LDz Apsardze pagājušajā gadā palielinājusi sniegto pakalpojumu apjomu, kā rezultātā neto apgrozījums sasniedza 7,3 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2017.gadā. Lai gan no sniegto pakalpojumu apjoma 80,9% veido fiziskās apsardzes pakalpojumi, pērn sabiedrība aktīvi attīstījusi arī tehniskās apsardzes piedāvājumu.
Optimizējot koncerna biznesa procesus, LDz pārņēma no SIA LDz Infrastruktūra daļu no sliežu ceļu remontdarbiem, tādējādi samazinot veikto investīciju izmaksas. Tā rezultātā meitassabiedrības neto apgrozījums 2018.gadā bija 4,5 miljoni eiro, kas ir par 64,4% mazāk nekā 2017.gadā. Tomēr uzņēmums pērn sniedzis pakalpojumus arī ārējiem klientiem, iznomājot sliežu ceļu remontdarbu tehniku un to apkalpojošos darbiniekus.
Turpināsies virzība uz videi draudzīgu un tehnoloģiski attīstītu uzņēmumu
LDz arī šajā gadā turpinās biznesa procesu optimizāciju, nodrošinot vidēja termiņa stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un koncerna finanšu līdzsvaru, kā arī turpinot iesākto stratēģisko virzību - attīstīt modernu, efektīvu un videi draudzīgu infrastruktūras un loģistikas uzņēmumu grupu, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un loģistikas pakalpojumus visas Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēs.