Tieši neziņa, kas saistīta ar jau minētā vīrusa izplatību, rada trauksmes sajūtu biržas ieguldītājos, veicinot negatīvu akciju cenu virzību biržās.
No tā nav pasargāta pat Volstrīta, kura līdz šim izrādījusi apskaužamu imunitāti pret dažādām globālajām negācijām.
Tādējādi arī iepriekš optimistiskajā ASV fondu tirgū pēdējās pāris nedēļās ir dominējušas pārdošanas tendences, tirgus lielas kapitalizācijas kompāniju indeksam Dow Jones Industrial Average divu nedēļu laikā – līdz pagājušas trešdienas biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim – zaudējot nepilnus 9% vērtības, savukārt tādi lieli biržas indeksi kā Standard & Poor’s 500 un Nasdaq Composite kritušies par 7–8%. Arī Eiropā nekāds prieks nav manāms, un reģiona lielākās tautsaimniecības – Vācijas – akciju tirgus indekss DAX minētajā laika periodā krities par 7%.
Var turpināties
Tā kā neskaidrība par koronavīrusa potenciālo izplatību un tās ietekmi uz pasaules tautsaimniecību mazāka nekļūst, likumsakarīgi, ka arī biržas indeksi var turpināt savu lejupslīdi. Starptautiskā tirdzniecība varētu samazināties, turklāt varētu tikt atlikta arī dažādu investīciju projektu realizācija. Tas nozīmē, ka pagaidām nav pamata gaidīt, ka biržā kotēto kompāniju pelņa varētu pieaugt, tādējādi stimulējot arī kopēju akciju cenu pieaugumu, kā tas bijis iepriekšējos gados. Līdz ar to apstākļos, kad ekonomiskā izaugsme ir ierobežota un palielinās nenoteiktība, nākas meklēt uzņēmumu sektorus, kuru naudas plūsma saglabā relatīvu stabilitāti, vai arī tādus, kuri ir ieguvēji brīžos, kad valda nenoteiktība.
Attiecībā uz finanšu plūsmas stabilitāti krīzes situācijās bieži tiek runāts par telekomunikāciju nozari, veselības aprūpi, komunālās saimniecības jomu, kā arī par plaša patēriņa preču ražotāju un tirgotāju uzņēmumiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 2. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!