Vasarā notiekošie ekonomikas atkopšanās procesi pēc satricinājumiem pavasarī veicināja to, ka Latvijā uz īsu brīdi atgriezās inflācija. Tomēr nesenākie statistikas dati liecina, ka patēriņa cenu indeksa virzība bijusi lejupejoša jau trīs mēnešus pēc kārtas. Visus šos trīs mēnešus Latvijas tautsaimniecība ir pavadījusi deflācijā, kura uzrāda tendenci pieņemties spēkā.
Pēdējais inflācijas mēnesis Latvijā bija šā gada jūlijs, kad salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi vidējais patēriņa cenu līmenis bija pieaudzis par 0,5%. Savukārt jau oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada veļu jeb zemliku mēnesi esam piedzīvojuši 0,7% vērtu deflāciju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šobrīd gan Latvijas, gan pasaules ekonomika ir pakļauta spēcīgai negatīvai inercei, kas liek domāt, ka patēriņa cenu līkne tiks spiesta lejup arī nākamajos mēnešos.
Atsevišķi faktori
Pēc bankas Citadele ekonomista Mārtiņa Āboliņa domām, nav pamata uzskatīt, ka patēriņa cenu izmaiņas ietekmējošie faktori īstermiņā varētu mainīties. "Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā un ekonomiskās aktivitātes mazināšanos tuvākajos mēnešos ir gaidāms bezdarba kāpums, kas noteikti ierobežos iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Turklāt dažāda veida ierobežojumi ir ieviesti ne jau tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas neveicinās pieprasījumu pēc naftas produktiem, tādēļ arī naftas cenas šobrīd varētu strauji nepieaugt,» patēriņa cenu izmaiņu virzītājus uzskaita tautsaimniecības speciālists.
Tomēr, lai arī šobrīd ekonomikā dominē deflācijas procesi, pēc M. Āboliņa domām, ir vairāki faktori, kas nākotnē varētu novest pie straujākas inflācijas. Piemēram, Rīgas siltums jau ir paziņojis par plāniem no šī gada decembra palielināt siltumenerģijas tarifus Rīgā par 11%. Tāpat tuvākajos mēnešos varētu atkal pastiprināties pārtikas cenu inflācija, jo pārtikas cenas pasaulē kopš maija ir kāpušas par gandrīz 11%. M. Āboliņš gan piebilst, ka to nedaudz ir atsvēris līdzšinējais eiro kursa pieaugums, jo pārtikas izejvielu cenas biržā tiek noteiktas ASV dolāros.
Vienlaikus, pēc eksperta domām, samazinoties pakalpojumu pieejamībai, Latvijā un citur pasaulē ir pieaudzis preču patēriņš, kas savukārt var nozīmēt preču cenu straujāku kāpumu, it īpaši tad, ja Covid-19 vilnis Eiropā būtiski ietekmētu rūpniecību. "Lai arī Eiropas Savienības atjaunošanas fonds joprojām nav ratificēts un šie līdzekļi, visticamāk, vēl nākamgad nepaspēs nonākt ekonomikā, inflācijas riskus palielina arī apjomīgie monetārie un fiskālie stimulēšanas pasākumi pasaulē. ASV notiekošo politisko procesu rezultātā apjomīgu jaunu fiskālo stimulu iespējamība gan, šķiet, ir mazinājusies," spriež Citadeles ekonomists.
Viņaprāt, kopumā šo gadu mūsu valsts noslēgs ar nelielu inflāciju. Pēc eksperta prognozēm, patēriņa cenas Latvijā šogad pieaugs par 0,3%. Savukārt nākamgad inflācija, viņaprāt, varētu pieaugt tikai ap gada vidu un 2021. gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs par aptuveni 1%. Taču, līdzīgi kā visā ekonomikā, arī saistībā ar inflācijas dinamiku tuvākajos mēnešos ir ļoti daudz nezināmo, piebilst tautsaimniecības norišu apskatnieks.
Ugunsgrēka dzēšana
Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina par pašreizējām globālajām ekonomikas nedienām – lai "apdzēstu jaunāko Covid19 ugunsgrēku", Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt citam ar citu klātienē. Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās šā gada ceturtajā ceturksnī. "Pasaulē ir reģioni, kur izaugsme paātrinās, ar to šobrīd var lepoties Ķīna. Taču Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāji atkal ir spiesti piebremzēt savas ikdienas gaitas, "iesaldēt" savas prasmes un radošo enerģiju. Varētu teikt, ka Eiropas ekonomika slīgst ziemas miegā. Lielākā daļa cilvēku tāpēc necieš no krasa ienākumu krituma – viņiem darbs joprojām ir, vai viņus sargā jau esošie sociālās drošības tīkli, bet valdības steigā šuj vēl papildu tīklus ienākumu kritiena mīkstināšanai. Taču darba tirgū nonāk papildu prasmju un zināšanu piedāvājums. Kovidkrīze lielā mērā notiek jomās, kurās notiekošo patēriņa cenu indekss tieši neatspoguļo, taču arī šie netiešā veidā ietekmēs patēriņa cenu indeksu, jo komercpakalpojumu nozarēs uz laiku darbu zaudējušie meklēs iespējas citās nozarēs," procesus ekonomiskā skaidro bankas Luminor speciālists.
Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā Covid-19 otrā viļņa efektus. "Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas atdzišanas ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku," uzskata P. Strautiņš.
Dinamika. Patēriņa cenu pārmaiņas preču un pakalpojumu grupās šā gada oktobrī pret 2019. gada oktobri
- Pārtika: plus 1,1%
- Apģērbs, apavi: mīnus 0,4%
- Mājoklis: mīnus 4,8%
- Veselība: plus 2,7%
- Transports: mīnus 5,5%
- T. s. sakari:plus1,3%
- Atpūta, kultūra: plus 2,5%
- Izglītība: plus 2,1%
- Restorāni, viesnīcas: plus 2,3%
- Pārējās preces un pakalpojumi: mīnus 0,8%
- Patēriņa cenas kopumā: mīnus 0,7%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Viņš teic, ka oktobris bija jau otrais šā gada mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēc Luminor eksperta teiktā, pēdējos desmit gados oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pārtika caurmērā sadārdzinājās par 0,6%, bet apģērbs un apavi – pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (par 3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana – par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties, uzskata P. Strautiņš.
Eksperts skaidro, ka līdz ar iepriekš minētajiem procesiem pasaules un arī tieši Latvijas ekonomikā veidojas enerģijas pārpalikums – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Naftas cenas jau vairākus mēnešus ir bijušas zemas, bet stabilas, svārstoties ap 40 dolāriem par barelu. Taču vienlaikus eksperts vērš uzmanību uz to, ka "ekonomikas dziļūdens straumes" ir redzamas nākotnes darījumu cenu kritumā. Piemēram, 2023. gadā piegādājama Brent barela cena kopš septembra sākuma bija samazinājusies no gandrīz 52 dolāriem līdz 46 dolāriem par barelu šīs nedēļas vidū.
Vienlaikus P. Strautiņš piebilst, ka saņemtā ziņa par izciliem Pfizer un BionTech vakcīnas izmēģinājumu rezultātiem ir radījusi vētrainu reakciju finanšu tirgos, naftas cenas kāpumu par 8%, kā arī vairāku lielo aviosabiedrību, to vidū Air France KLM un British Airways, akciju pieaugumu pat par trešdaļu vienas biržas tirdzniecības dienas laikā. Pēc eksperta domām, ziņa par vakcīnu ir tiešām ļoti svarīga, tas varētu ietekmēt pasaules ekonomikas dinamiku jau nākamgad. Taču daži tuvākie mēneši ekonomikā būs diezgan "auksti", jo paies laiks, kamēr jaunā vakcīna tiks saražota un izplatīta.
Līdz martam
Pēc P. Strautiņa domām, sagaidāms, ka deflācija turpināsies vismaz līdz martam, kad būs apritējis gads kopš pandēmijas pirmā viļņa. Šobrīd Covid-19 "tiešie un netiešie efekti ir "izsūkušies" cauri patēriņa cenu veidošanas mehānismiem un kopējo dzīves dārdzību jeb drīzāk lētumu ietekmē ļoti spēcīgi. Transporta un mājokļu izmaksu kopējā ietekme uz kopējo indeksu oktobrī bija 1,55 procentpunkti. Tātad pārējo preču un pakalpojumu cenas gada laikā auga, taču nav izteiktu kāpumu nevienā kategorijā. Vislielākā pozitīvā ietekme (0,24 procentpunkti) bija pārtikai, bet tās cenas auga ļoti mēreni, par 1,1%. Nedaudz pārsteidz tas, ka otro lielāko augšupvērsto ietekmi radīja atpūtas un izklaides pakalpojumi (0,21 procentpunkti), kas varētu atspoguļot centienus ar cenu palielināšanu kompensēt krītošo apgrozījumu", ekonomikas norises un patēriņa cenu komponentus komentē P. Strautiņš un norāda, ka viņa šī gada vidējās inflācijas prognoze ir 0,3%.