Līdzi algām
Jautāts par to, kāda varētu būt mazumtirdzniecības nozares izaugsme šogad, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš izsaka pieļāvumu, ka mazumtirdzniecība šogad varētu augt par kādiem 4–5%, kas būtu līdzvērtīga izaugsme algu kāpumam. Viņš gan norāda, ka tas būs atkarīgs arī no ekonomikas kopējā izaugsmes tempa un te riski galvenokārt esot ārējie – piemēram, naftas un pārtikas cenas pasaulē pēdējos mēnešos kāpušas un tā rezultātā Latvijā atgriežas inflācija.
"Jau pērn decembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 2,2%, un tuvākajos mēnešos inflācija, visticamāk, pārsniegs 3%. Pavasarī gaidāms siltumenerģijas tarifu kāpums. Tas, protams, mazinās iedzīvotāju pirktspēju un var kavēt patēriņa pieaugumu. Tomēr mazumtirdzniecības pieaugumam šogad vajadzētu būt straujākam nekā pērn," prognozē ekonomists.
Viņaprāt, bažas par mazumtirdzniecību gan rada patērētāja noskaņojuma pasliktināšanās pērn novembrī un decembrī, kas, iespējams, saistīts ar ne pārāk pozitīvo budžeta pieņemšanas fonu. Savukārt galvenie faktori, kas veicinās mazumtirdzniecības izaugsmi šogad, pēc eksperta domām, būs darba samaksas pieaugums un būvniecības atkopšanās pēc pērnā gada krituma, šogad sākoties aktīvai ES fondu apguvei. "Vidējais darba samaksas temps šogad varētu būt 4–5%. Gaidāmais pieaugums būvniecībā varētu veicināt pat vēl straujāku algu kāpumu. Par labu straujākam algu kāpumam runā arī tendences Lietuvā un Igaunijā, kur vidējā darba samaksa pērn augusi par vairāk nekā 7%," secina Āboliņš.
Lielāks grozs
Uzņēmuma Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers teic, ka tā dēvētais iedzīvotāju vidējā pirkuma grozs pēdējā laikā pieaug, un šāda tendence varētu būt vērojama arī šogad. Pēc viņa teiktā, līdzīgas tendences kā Latvijas tirgū kopumā novērotas arī Maxima pircēju uzvedībā. Par noteicošajiem faktoriem pārdošanas apjomu izmaiņās Maxima Latvija vadītājs min jaunu veikalu atvēršanu, sīvo konkurenci mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pārtikas kvalitātes un apkalpošanas kultūras uzlabošanu.
To, ka pirkuma grozs kļuvis lielāks, atzīst arī veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilze Priedīte. Viņa piebilst, ka tirdzniecības apjomu un vidējā pirkuma groza palielināšanās apliecina, ka iedzīvotāju ienākumi vairākos Latvijas reģionos auguši un cilvēki ir gatavi tērēt vairāk.
Pašreizējās prognozes liecinot, ka pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu veikalu tīkla top! apgrozījums varētu būt pieaudzis vairāk nekā par 10%.
"Būtiskākie faktori, kas veicinājuši pieaugumu, ir 12 jaunu veikalu atvēršana, kā arī vairāku veikalu renovācija un paplašināšana," piebilst mārketinga vadītāja. Straujākā izaugsme top! veikalu tīklā bijusi piena, gaļas, augļu un dārzeņu segmentā, kur, salīdzinot pērnā gada pārdošanas apjomus ar 2015. gadu, pieaugums sasniedzis turpat 20%. To, ka tirdzniecības apjoms pērn varētu būt pieaudzis, tiek atzīts arī veikalu tīklā Rimi.
Lētākas alternatīvas
Runājot par to, kā pārdošanas apjomi varētu mainīties šajā gadā, Priedīte pieļauj, ka izmaiņas pārdošanas apjomā atkarīgas no konkrētajām preču kategorijām, to izmaksu pieauguma, kā arī no izmaiņām nodokļu politikā un iedzīvotāju ienākumu līmeņa.
"Cilvēki arvien vairāk priekšroku dod vietējo ražotāju produkcijai un veselīgām izvēlēm, tomēr situācijās, kad noteicošais faktors ir cena, iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem izvēlas lētākas alternatīvas, kas bieži ir ražotas kaimiņvalstīs," situāciju raksturo Priedīte. Viņa piebilst, ka būtisks cenu pieaugums prognozējams vietējo uzņēmumu ražotajiem piena produktiem.
To, ka daudz kas ir atkarīgs no cenu izmaiņām, norāda arī Maximā. "Mazumtirdzniecības tirgus ir nestabils, tāpēc šogad pārdošanas apjomu procentuālais pieaugums nepārsniegs 2016.gada pieaugumu. Konkrētus segmentus grūti minēt, jo jāņem vērā, ka vairākām produktu grupām šogad jau pieaugušas iepirkuma cenas, kas atspoguļosies arī pārdošanas cenās veikalu plauktos, bet negatīvi ietekmēs pārdošanas apjomus. Citām precēm līdz ar iepirkuma cenu samazināšanos samazināsies arī pārdošanas cenas veikalos, kas atkal dos kvantitatīvo pārdošanas apjomu pieaugumu," spriež Vilcmeiers. Tādējādi, viņaprāt, vēl jo vairāk būtu nepieciešams ieviest samazināto PVN likmi pārtikai, kas citās Eiropas valstīs devusi pozitīvu pienesumu kopējai ekonomikai.
Savukārt Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais vērš uzmanību uz to, ka līdz ar pirktspējas uzlabošanos šobrīd pircējus interesē "labākais piedāvājums par izdevīgāko cenu", kas nozīmē, ka pircēji rūpīgāk seko līdzi produkta sastāvam, izcelsmes valstij, uzturvērtībai un citiem rādītājiem.
"Pircēji arvien vairāk uzmanību pievērš produktu veselīgumam, piemēram, biežāk iegādājas augļus un dārzeņus, tāpat redzam augošu tendenci ekoproduktu un bioprodukcijas tirdzniecībā, kas atsevišķās kategorijās veido pieaugumu pat par vairākiem desmitiem procentu gadā. Tas attiecas ne tikai uz pārtiku, bet arī uz tādām kategorijām kā mājas uzkopšanas līdzekļi un kosmētika. Vērojams, ka cilvēki dod priekšroku dabai tuviem ražojumiem un veselībai draudzīgākiem risinājumiem," tirgus konjunktūru raksturo Turlais.
Fondu radīts grūdiens
Sarežģītākos apstākļos, nekā bija ierasts, pēdējā laikā dzīvojuši un strādājuši būvmateriālu tirgotāji. SIA Tirdzniecības nams Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš stāsta, ka būvmateriālu tirdzniecībā pēdējie divi gadi ir bijuši sarežģīti un to ietekmējusi gan būvniecības nozares stagnācija, gan kopējā Latvijas ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju noskaņojums. Tāpat viņš norāda, ka pēdējos gados būvmateriālu tirgū saasinājusies konkurence – ienācis jauns tirgus spēlētājs, kā arī aktivizējušies interneta veikali un attīstījušies specializētie būvmateriālu veikali. "Taču neskatoties uz pieaugošas konkurences apstākļiem, 2017.gadā prognozējam būvmateriālu pārdošanas apjomu pieaugumu, jo ir virkne objektu, kur jau izdarīti visi "mājasdarbi", lai uzsāktu būvniecību. Vienīgais, kā līdz šim pietrūka, bija finansējums. Kad būs pieejami ES fondu līdzekļi, ceram, ka tiks uzsākta būvniecība," secina Bērziņš.
Viņš pieļauj – plānotie darbi ir pilna cikla būvniecības objekti, tāpēc sagaidāms vienlīdz liels pieaugums visās preču grupās. Turklāt atbalstu tirdzniecībai var sniegt arī māju siltināšanas projekti.