Šovasar, sākot vadīt Taxify pārstāvniecību Latvijā, uzsvērāt, ka jāuzlabo normatīvais regulējums taksometru jomā. Kādi tieši uzlabojumi, jūsuprāt, nepieciešami?
Šā gada sākumā Latvijā ieviesa jaunu normatīvo regulējumu, kas legalizē iespēju privātpersonām sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus taksometru jomā. Taču ir arī ieviesti ļoti daudzi birokrātiski šķēršļi. Turklāt mūsu likumdevēji cenšas izmantot neefektīvas un arhaiskas metodes taksometru kontrolei, bet nepievērš uzmanību jaunākajām tehnoloģijām un ar tām saistītajām iespējām, kas patiešām ļautu uzlabot situāciju taksometru jomā.
Viens konkrēts piemērs. Taksometram ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI) jeb sociālā nodokļa priekšapmaksa, kas, no vienas puses, ir ļoti korekti, jo tādā veidā valsts rūpējas par sociālo aizsardzību, taču, no otras puses, ir problēma – mēs redzam, ka sociālais nodoklis tiek maksāts, un taksometru vadītājiem vajadzētu būt sociāli aizsargātiem, taču realitātē ir tā, ka sociālais nodoklis tiek maksāts saistībā ar automašīnu, taču netiek piesaistīts cilvēkiem.
Tad kur šī nauda paliek? VSAOI parasti tiek personalizētas, respektīvi, piesaistītas konkrētai privātpersonai.
Tam tā teorētiski vajadzētu būt, taču taksometru jomā tā nav. Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, ir aptuveni divi miljoni eiro, kas samaksāti valstij kā sociālā nodokļa maksājumi, bet nav piesaistīti nevienam konkrētam cilvēkam.
Tātad šī nauda – aptuveni divi miljoni eiro – ir kaut kur iesaldēta?
Jā, tā ir. Valstij šī nauda ir samaksāta, taču mērķis – nodrošināt sociālās garantijas taksometru vadītājiem – nav sasniegts. Turklāt pastāv iecere, ka sociālā nodokļa priekšapmaksa tiks ieviesta arī privātajiem taksometru vadītājiem. Principā sociālās drošības stiprināšana ir apsveicama, taču sistēma jau patlaban nefunkcionē atbilstoši plānotajam mērķim. Turklāt jāņem vērā, ka privātais taksometra vadītājs, vadājot klientus, strādā varbūt 40 stundu mēnesī, nevis 40 stundu nedēļā, un šiem privātajiem taksometru vadītājiem klientu vešana ir gandrīz kā hobijs, daudzi no šiem privātajiem taksometru vadītājiem strādā citur un nebūt nav sociāli neaizsargāti.
Precizēsim – ko tieši jūs dēvējat par privāto taksometra vadītāju?
Ideja par privātajiem taksometru vadītājiem nāk no tā dēvētās dalīšanās ekonomikas – ir kaut kāds neizmantots resurss, un cilvēkiem ir iespēja šo resursu izmantot. Respektīvi, cilvēkam pieder automašīna, un ar šo automašīnu cilvēks savā brīvajā laikā vadā citus cilvēkus. Gan informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, gan pedagogs, gan jebkuras citas profesijas pārstāvis, kuram vien ir automašīna un automašīnas vadīšanas tiesības, principā var kļūt par privāto taksometra vadītāju.
No ikviena, kurš kļuvis par privāto taksometra vadītāju, plānots prasīt VSAOI avansa maksājumu?
Tāda iecere likumdevēju vidū ir. Likumdevēji uzskata, ka tas ir vienīgais iespējamais risinājums, savukārt mēs, taksometru jomas pārstāvji, tā neuzskatām.
Tātad jūsu un citu taksometru biznesa pārstāvju viedoklis ir tāds, ka privātais taksometra vadītājs gūst sociālo nodrošinājumu savā pamatdarbā – izglītības iestādē, IT uzņēmumā vai kādā citā darba vietā?
Jā, tieši tā. Manuprāt, risks, ka privātie taksometru vadītāji vispār nebūtu sociāli aizsargāti un ka par viņiem vispār netiktu veiktas sociālās iemaksas, ir niecīgs, jo lielākoties viņi strādā arī citur. Līdz ar to sociālā nodokļa avansa maksājums izveido barjeru, kas traucē cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par privātajiem taksometru vadītājiem, sākt savu darbību šajā jomā.
Tomēr jūs droši vien piekritīsiet, ka nodokļu maksājumi privātajiem taksometru vadītājiem ir jāveic?
Jā, protams, mēs, Taxify, atbalstām pārliecību, ka nodokļi ir jāmaksā, un mēs maksājam visus nodokļus, taču ir jābūt loģiskām un skaidri saprotamām visām tām prasībām, kas saistītas ar nodokļu maksājumiem.
Pārāk sarežģīts nodokļu maksāšanas režīms traucē uzņēmējdarbības attīstībai jebkurā nozarē.
Turklāt nav runas tikai par VSAOI avansa maksājumu. Jāpiemin arī tas, ka patlaban ikvienam privātajam taksometra vadītājam jābūt trim dažādām licencēm. Viena licence ir automašīnas licence, un, manuprāt, šāda prasība ir loģiska un pamatota, jo, lai vadātu klientus, automašīnai jābūt pietiekami labā līmenī. Otra licence ir automašīnas vadītāja jeb šofera licence, un arī tas, ka tiek prasīta šāda licence, manuprāt, ir loģiski: ja cilvēks vēlas darboties taksometru biznesā, tad jāapliecina tas, ka ir prasme vadīt automašīnu un ka ir valsts valodas zināšanas. Trešā licence, kas nepieciešama, ir pārvadātāja licence, un šādu licenci var saņemt tikai juridiskas personas, respektīvi, SIA vai individuālais komersants. Patlaban netiek pieļauta tāda iespēja, ka pārvadātāja licenci varētu saņemt pašnodarbināta persona. Manā ieskatā te nepieciešamas izmaiņas un privātajiem taksometru vadītājiem jāļauj darboties kā pašnodarbinātām personām.
Domāju, ka daudziem cilvēkiem, kuri strādā ļoti dažādās profesijās, ir interese no pamatdarba brīvajā laikā piestrādāt kā privātajiem taksometru vadītājiem un nopelnīt papildu naudu, turklāt strādājot tikai tik daudz un tikai tajā laikā, kad ir vēlēšanās to darīt, un izmantojot automašīnu, kas citādi vienkārši atrastos stāvvietā. Taču lielai daļai no šiem cilvēkiem nav vēlēšanās uzņemties to slogu, ko uzliek sarežģīta grāmatvedības kārtošana un smagnēja nodokļu aprēķināšanas kārtība.
Apsverot to, cik sarežģīta būs grāmatvedības kārtošana, potenciālais privātais taksometra vadītājs sāk domāt: "Vai man to vispār vajag?"
Jā, tieši tā. Cilvēki negrib liekas problēmas.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ
TrollisJT
un vēl kas