Lai pastiprinātu skaidras naudas lietošanas ierobežojumus, likuma grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēnesī atsevišķos skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latus līdzšinējo 3000 latu vietā. Tāpat grozījumi no 10 000 līdz 5000 latiem samazina slieksni, no kura nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā.
Savukārt, lai ierobežotu nelegālās naudas plūsmu, kas iegūta no nereģistrētās nodarbinātības un ēnu ekonomikas, komersantiem būs jādeklarē darījumi, kas pārsniedz 2000 latus, arī ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Savukārt, lai ārzonu uzņēmumi nevarētu izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības dibināšanas Latvijā un nodokļu nomaksas par Latvijā gūtiem ienākumiem, grozījumi nosaka, ka par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta arī persona, kurai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu nodokļu administrācijai uzturēt riska adrešu jeb tādu adrešu sarakstu, kas tiek izmantotas pretlikumīgām darbībām, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. VID, iestājoties definētiem riska nosacījumiem, būs tiesīgs apturēt komersanta saimniecisko darbību.
VID komercdarbību varēs apturēt arī, ja uzņēmumā vairāk nekā puse nodarbināto strādā bez darba līguma, ja uzņēmums nemaksā nodokļus, apzināti sagroza grāmatvedības datus vai arī darbiniekiem izmaksā naudu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē un ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Uzņēmums arī nevarēs strādāt, ja tas nebūs novērsis pārkāpumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa nomaksu. VID saimniecisko darbību neatjaunos, ja pārkāpumi netiks novērsti.
Informāciju par uzņēmumiem, kuru darbība apturēta, VID publicēs savā mājaslapā internetā, kā arī tiks izdarīts ieraksts komercreģistrā. Komersantiem, pirms veikt darījumu lielāku par 1000 latiem, būs jāpārliecinās, vai darījuma partnerim nav apturēta saimnieciskā darbība.
Tāpat nodokļu maksātājam būs pienākums pamatot darījuma cenas atbilstību tirgus vērtībai, sniedzot informāciju nodokļu administrācijai, ja darījuma summa pārsniedz 10000 latu un komersanta neto apgrozījums gadā pārsniedz vienu miljonu latu. Lai atvieglotu šo nodokļu maksātājam paredzēto uzdevumu, likuma grozījumi nosaka saskaņošanas procedūru un sniedzamo informāciju plānotā darījuma cenas noteikšanai.