Viens no piesaistes veidiem ir akciju un parāda vērtspapīru izlaišana. Attiecībā uz pēdējiem kā ļoti veiksmīgu piemēru var minēt Latvenergo obligāciju izlaišanu, kas ļāvis energokompānijai piesaistīt naudu attīstībai. Jāpiebilst, ka līdz ar šobrīd centrālo banku īstenoto zemo procenta likmju politiku arī naudas piesaisti ar obligācijām var veikt uz izdevīgiem nosacījumiem. Tādējādi, iespējams, šobrīd ir vērts izskatīt variantus, vai dažādus ekonomikas sildīšanas projektus, kā arī vienkārši nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādi veikt ar vērtspapīru tirgū pieejamo finansējumu. Šajā ziņā interesants jautājums ir arī par mūsu valsts dzelzceļa projektiem – iepriekšējām iecerēm par elektrifikāciju, bet jo īpaši aktuāls jautājums ir jaunu dīzeļvilcienu iegādei. Šeit kā būtisku apstākli var minēt to, ka uzņēmums Pasažieru vilciens ieskaitīts vispārējā valdības sektorā, tādējādi pastāv iespēja piesaistīt līdzekļus uz izdevīgākiem nosacījumiem, konkrētajā gadījumā zemākām procentu likmēm, nekā tad, ja uzņēmums būtu nodalīts un pats startētu ar obligāciju piedāvājumu. Pagaidām gan dzelzceļa projekti lielā mērā ir balstījušies uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, tomēr jautājums par fondu naudas pielietojumu nākotnē aizvien paliek atklāts, līdz ar to šobrīd nevar izslēgt, ka uzņēmuma attīstībai būs jāmeklē citi finansējuma veidi. Tas, iespējams, pavērtu plašākas iespējas arī vietējiem ieguldītājiem, ļaujot attīstības projektus finansēt, piemēram, ar pensiju fondu līdzekļiem. Tādējādi ar Latvijas noguldītāju līdzekļiem tiktu finansēta vietējās ekonomikas attīstība, kas sekmētu arī kopējā iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos. Turklāt, tā kā zemās procentu likmes peļņas iespējas ar valdību obligācijām ir ievērojami mazinājušas, interese par katru jaunu, daudzsološu investīciju projektu finanšu tirgus dalībnieku vidū ir ar pieaugošu tendenci, tādējādi ļaujot finansējumu piesaistīt uz aizvien izdevīgākiem nosacījumiem.
Gatavi izvērtēt
Dienas aptaujātie finanšu tirgus dalībnieki, jautāti, vai viņi būtu gatavi izvērtēt valsts uzņēmumu, piemēram, ar jau minētā vietējā dzelzceļa vajadzībām saistītu projektu finansēšanas iespējas, atbild apstiprinoši. "Mēs kā vieni no lielākajiem pensiju plānu, investīciju fondu un privātpersonu līdzekļu pārvaldītājiem Latvijā ar lielu entuziasmu ķertos pie šādas investīcijas izvērtēšanas. Līdz šim esam izskatījuši katru iespēju ieguldīt mūsu pensiju plānu līdzekļus Latvijas ekonomikā un ļoti daudzas no tām arī izmantojuši," uzsver bankas Citadele meitaskompānijas CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis.
Viņš obligācijas uzskata par vienu no pievilcīgākajiem līdzekļu piesaistes formātiem, ņemot vērā tā relatīvi skaidro un pārskatāmo struktūru.
Līdzīgu viedokli pauž INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs. Arī viņš uzskata, šāda veida obligācijas varētu būt interesantas gan vietējiem pensiju pārvaldniekiem, gan citiem līdzīgiem Baltijas investoriem. "Šeit var vilkt paralēles gan ar Latvenergo, gan ar Altum un airBaltic obligācijām. Visi pieminētie emitenti pilnībā vai daļēji pieder valstij," skaidro INVL ieguldījumu speciālists. Viņaprāt, ja, piemēram, Latvijas dzelzceļš mēģinātu naudu piesaistīt finanšu tirgū ar obligāciju palīdzību, tad kompānijai ir jābūt labai korporatīvajai pārvaldei, labai uzņēmuma un menedžmenta pārvaldei, atbilstošai starptautiskai finanšu uzskaitei, kredītreitingiem un citiem nepieciešamajiem parametriem. Jābūt arī skaidriem šo līdzekļu investēšanas mērķiem un uzņēmuma attīstības stratēģijai, caurspīdīgiem un godīgiem iepirkumu un līdzekļu izlietošanas procesiem, skaidro Martinovs.
Viņaprāt, protams, uzņēmumam ir jāspēj nodrošināt obligāciju turētājiem jeb investoriem atbilstošu, tirgus situācijai, kredītriskam un obligāciju dzēšanas termiņam ienesīguma likmi.
Arī Vaikulis norāda, ka gatavība izskatīt investīciju iespējas šādos projektos ir arī vērtspapīru cenas jautājums – cenai jāatbilst uzņēmuma finansēm un citiem darījuma nosacījumiem. "Bez dabiskas patriotiskās noslieces investēt naudu Latvijā kā noteicošais faktors bija, ir un būs mūsu klientu, tostarp pensiju plānu dalībnieku, intereses, proti, nepieciešamība nodrošināt uzkrājumu vērtības pieaugumu," piebilst Vaikulis.
Mazais tirgus
Vaikulis izsaka pieņēmumu, ka arī citi vietējie pensiju pārvaldītāji (izņemot tos, kas investē tikai ārzemju zemu izmaksu indeksu fondos) izskatītu šādu investīciju iespēju. Taču ieguldījuma eksperts norāda uz kādu niansi. Proti, esot jāņem vērā, ka vietējais aktīvu pārvaldīšanas tirgus, lai arī ir audzis, galvenokārt pateicoties pensiju uzkrājumu pieaugumam, tomēr nav bezizmēra. "Lēšu, ka vietējo pārvaldītāju maksimālā kapacitāte viena emitenta gadījumā varētu būt ap 50–80 miljoniem eiro," tirgus ietilpību vērtē Vaikulis. Tādējādi, ja kādam uzņēmumam, jau minētajam Latvijas dzelzceļam vai kādam citam, būtu projekti simtos miljonu eiro, tad būtu jādomā par starptautisku obligāciju emisiju. Tomēr, kā norāda Vaikulis, lai ieinteresētu ārzemniekus, visdrīzāk būs nepieciešams kredītreitings, nopietns organizators un citas šādos gadījumos standarta lietas, kas būtiski atvieglotu arī vietējās naudas piesaisti, uzskata CBL AM pārstāvis.
Runājot par pašu uzņēmumu potenciālajiem ieguvumiem, Martinovs norāda uz to, ka iziešana publiskā vērtspapīru tirgū uzņēmumiem palīdzētu piesaistīt papildu līdzekļus un dažādot to avotus, pielāgot saistību dzēšanas termiņus savai nākotnes naudas plūsmai un stratēģijas realizācijas plānam. Investoriem tas pavērtu iespējas ieguldīt vietējā kapitāla tirgū, diversificēt vietējos ieguldījumus gan nozares, gan emitentu līmenī, samazināt ieguldīšanas riskus un gūt atbilstošus ienesīguma procentus. Tāpat Martinovs norāda uz ieguvumiem, kas saistīti ar korporatīvās pārvaldes uzlabošanos, lielāku uzņēmumu caurspīdīgumu, kā arī lielāku ieinteresētību kompānijas vērtības pieaugumā. "Esmu pārliecināts, ja mēs katru valstij piederošu uzņēmumu varētu raksturot šādās kategorijās, tad mēs visi varētu gan lepoties ar mūsu uzņēmumiem, gan arī baudīt papildu ienākumus valsts budžetā, gan arī pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku," uzsver finanšu eksperts. Viņš piebilst, ka investoriem tas pavērtu iespējas ieguldīt vietējā kapitāla tirgū, diversificēt vietējos ieguldījumus gan nozares, gan emitentu līmenī, samazināt ieguldīšanas riskus un gūt atbilstošus ienesīguma procentus. Tādējādi arī vietējais tirgus kļūst likvīdāks un ieguldītājiem paver plašākas finanšu investīciju manevrēšanas iespējas.
Ar Eiropas finansējumu
Pašu uzņēmumu pārstāvji lielā mērā cer uz ES atbalsta mehānismiem. Runājot par iepriekšējām iecerēm saistībā ar dzelzceļa elektrifikāciju, Latvijas dzelzceļa komunikācijas projektu vadītāja Ella Pētermane stāsta, ka līdz šim lielo projektu īstenošanai Latvijas dzelzceļš izmantojis ES fondu finansējumu. Viens no dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta mērķiem bija klimata pārmaiņu mazināšana, ko paredz arī ES īstenotā klimata pārmaiņu politika, līdz ar to finansējums bija paredzēts no ES Kohēzijas fonda. Tomēr projekts tika izbeigts un finansējums pārdalīts citiem ilgtspējīgas transporta infrastruktūras projektiem.
Savukārt a/s Pasažieru vilciens ir vispārējā valdības sektorā klasificēta komercsabiedrība, un tā ar savas saimnieciskās darbības rezultātiem, t. i., peļņu vai zaudējumiem, kā arī kapitālieguldījumiem neatkarīgi no finansēšanas avota, ietekmē vispārējās valdības budžeta bilances līmeni, skaidro kompānijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Līcīte.
Uzņēmuma pārstāve stāsta, ka vilcienu iegādei tika izskatīti dažādi finansējuma piesaistes veidi – tika aplūkots gan starptautisko finanšu institūciju, gan vietējo komercbanku iespējamais finansējums, gan izvērtētas citas iespējas. Tiek norādīts, ka valsts finansējums jeb valsts ilgtermiņa saistību uzņemšanās šajā gadījumā ir optimāls vilcienu iegādes projekta finansēšanas veids, kā arī tas ir vislētākais no izmaksu viedokļa salīdzinājumā ar citām alternatīvām. Līcīte atgādina, ka šobrīd Latvijas valstij ir vēsturē augstākais kredītreitings, piemēram, aģentūras Fitch noteiktais reitings ir "A-" (iepriekš tas bija "BBB+"), kas ļauj piesaistīt lētāku valsts finansējumu.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norāda, ka vispirms tiks meklēti veidi pasažieru vilcienu iegādei piesaistīt finansējumu no ES fondiem. Patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026. gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to ir jāizskata, kādas ir iespējas piesaistīt finansējumu no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tomēr valdība izskatīšot arī citus naudas piesaistes veidus, ļauj secināt ministra paustais redzējums.