Sākotnējās statistiķu aplēses liecināja, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi 2,8% vērtu izaugsmi. Tomēr pēdējais vērtējums liecina, ka ekonomika augusi par 0,2 procentiem vairāk, proti, kopumā par trim procentiem.
Jebkurā gadījumā tas ir ievērojami sliktāks sniegums nekā vēl trīs mēnešus iepriekš, kad valsts tautsaimniecībai gada izteiksmē bija izdevies augt par 5,1 procentu. Turklāt pašreizējie pasaules ekonomiskie notikumi neizslēdz iespēju, ka nākamajos ceturkšņos pieauguma temps var sarukt vēl jūtamāk. Tiesa, jāuzsver, ka ekonomisti pagaidām krīzes iestāšanos vēl neprognozē.
Aizvien velkošie
Lai arī vēl pavisam nesen būvniecības nozare gada izteiksmē uzrādīja divciparu skaitļa pieaugumu, šā gada pirmajā ceturksnī tās tempi ir krietni mazinājušies, un pret atbilstošu laika periodu pērn apjomi kāpuši par 7,4 procentiem. Tomēr, lai arī kāpums ir pierimis, būvnieku darba nozīme valsts ekonomikas kopējā pīrāgā ir pat nedaudz pieaugusi. Pērn gada pirmajā ceturksnī nozares īpatsvars valsts IKP struktūrā sasniedza 4,3 procentus, bet šogad šajā pašā periodā šis skaitlis bija 4,5 procenti. Jāpiebilst arī, ka gada pirmajā ceturksnī pret šo pašu laika periodu pērn būvniecības nozare uzrādīja otro straujāko kāpumu, atpaliekot tikai no veselības un sociālās aprūpes nozares, kurai gada ietvaros bija padevies visai cienīgs 9,4% vērts lēciens. Turklāt ir vērts norādīt arī uz šīs nozares nozīmes pieaugumu valsts ekonomikā kopumā. Gada pirmajā ceturksnī tās īpatsvars IKP struktūrā sasniedza 3,8 procentus salīdzinājumā ar 3,5 procentiem gadu iepriekš. Turklāt nevar izslēgt, ka veselības pakalpojumu eksports nozari Latvijas ekonomiskajā vidē varētu izcelt vēl vairāk. Tiesa, daudz ko noteiks arī tas, kāda būs sociālā politika Latvijā, jo nozares klienti pamatā tomēr ir Latvijas iedzīvotāji, turklāt vietējā demogrāfija ir vērsta uz iedzīvotāju skaita sarukšanu.
Neapšaubāmi, lielisku attīstību turpina uzrādīt arī informācijas un komunikāciju industrija, kurai izdevies tikt pie 7,6% vērtas izaugsmes, un nozares pievienotā vērtība valsts tautsaimniecībā gada laikā kāpusi no 5,3 procentiem līdz 5,7 procentiem. Interesanti, ka statistiķi ir fiksējuši visai vērienīgu kāpumu arī finanšu sektorā, kurā darbības mērogi gada laikā kāpuši par 7,1 procentu. Šo nozari pērn jau bija pamanījies norakstīt ne viens vien ekonomikas speciālists, taču realitātē finanšu un apdrošināšanas sfēras pienesums Latvijas kopējā tautsaimniecībā gada laikā pieaudzis, tiesa gan, nedaudz – no 3,3 procentiem līdz 3,4 procentiem –, šajā ziņā sasniedzot tādu pašu apjomu kā lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozare.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!