FM atzina, ka konsolidētajā kopbudžetā pērn bijis 117,6 miljonu eiro deficīts, kas ir par 97,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2018. gadā. Kopbudžeta deficīta apmērs bija arī zemāks nekā prognozēts likumā Par valsts budžetu 2019.gadam.
Labāka kopbudžeta bilance pamatā esot skaidrojama ar ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu palielināšanos, ņemot vērā decembrī no Eiropas Komisijas (EK) saņemtos maksājumus par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas fondu projektiem.
FM uzsver, ka vispārējās valdības budžetā pērn bija deficīts 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atbilda plānotajam līmenim. Oficiālie dati par vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni 2019.gadā būs pieejami šā gada aprīlī, kad būs pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tai skaitā par vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, un Centrālā statistikas pārvalde iesniegs Eurostat vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu FM skaidroja ar nodokļu ieņēmumu pieaugumu par 399,6 miljoniem eiro jeb 4,6%, sasniedzot 9,057 miljardus eiro. Tāpat ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas sasniedza 1,32 miljardus eiro, pieauga par 189,3 miljoniem eiro jeb 16,7%. Nodokļu ieņēmumu pieauguma temps, ekonomikas izaugsmei sabremzējoties, pērn bija zemāks nekā 2018.gadā.
Ministrijā atzina, ka joprojām tautsaimniecībā vērojams straujš vidējās darba samaksas pieaugums, kas nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, kas sasniedza 2,896 miljardus eiro, 2019.gadā kopbudžetā palielinājās par 233 miljoniem eiro jeb 8,8%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi sasniedza 1,929 miljardus eiro, kas bija par 201,2 miljoniem eiro jeb 11,6% augstāki nekā 2018.gadā.
Iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmēja arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielināšanos par 191,4 miljoniem eiro jeb 7,8%, sasniedzot 2,648 miljardus eiro. Savukārt nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā pērn bija par 76,5 miljoni eiro jeb 10,7% zemāki nekā 2018.gadā, veidojot 641,3 miljonus eiro.
"Neskatoties uz samazinājumu, nenodokļu ieņēmumi pērn pārsniedza plānoto apmēru, jo augstāki ieņēmumi saņemti no valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem un Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, tāpat neplānoti ieņēmumi saņemti no papildemisijas prēmijas maksājumiem par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem un radiofrekvenču izsoles," skaidroja FM.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pērn bija gandrīz plānotajā līmenī, virs plāna iekasējot 13,7 miljonus eiro jeb 0,2%. Darba samaksas tautsaimniecībā straujāka kā plānots palielināšanās un vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo personu pieaugums nodrošināja augstākus IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus kopbudžetā.
IIN ieņēmumi kopbudžetā plānoto pārsniedza par 198,4 miljoniem eiro jeb 11,5%, lielu daļu veidojot arī ieņēmumu pieaugumam saistībā ar dividenžu izmaksu fiziskām personām. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā pērn bija 70,9 miljoni eiro jeb 2,5% virs plānotā. Decembrī augstāki nekā plānots saņemti PVN ieņēmumi, tādējādi gada plāns šim nodoklim tika izpildīts.
Ministrijā norādīja, ka labvēlīgā situācija ar darbaspēka ieņēmumiem pozitīvi ietekmēja situāciju valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā. Valsts speciālajā budžetā pērn bija 299,6 miljoni eiro pārpalikums, kas bija par 97,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gadā.
Savukārt pašvaldību budžeta pārpalikums sasniedza 50,2 miljonus eiro, pretstatā 150,5 miljonu eiro deficītam 2018.gadā. "Situāciju pašvaldībās būtiski uzlaboja IIN plāna pārpilde par 155,5 miljoniem eiro, tāpat arī pieaugušie transfertu maksājumi no valsts pamatbudžeta," piebilda FM.
Pārējo nodokļu ieņēmumi 2019.gadā tika saņemti mazākā apmērā kā plānots. Tādu nodokļu kā akcīzes, muitas, transportlīdzekļu ekspluatācijas, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu, elektroenerģijas, dabas resursu, izložu un azartspēļu nodokļa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi kopā par 98,5 miljoniem eiro nesasniedza plānoto.
FM uzsvēra, ka jau otro gadu nodokļu reformas rezultātā būtiski zemāki nekā plānots bija uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi. 2019.gadā UIN tika saņemts tikai 22,2% no plānotā, kas bija par 157 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Vēl nozīmīgāk UIN ieņēmumi samazinājās salīdzinājumā ar 2018.gadu - par 259,2 miljoniem eiro.
"UIN ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar zemāku iemaksu apjomu, ko ietekmē joprojām augstais iepriekšējo gadu peļņas apmērs, par kuras sadali nodoklis netiek aprēķināts, un augsto atmaksu apmēru, nodokļu maksātājiem turpinot pieprasīt atmaksas par 2018.gada pirmajā pusgadā veiktajiem avansa maksājumiem," skaidroja FM.
Savukārt, komentējot konsolidētā kopbudžeta izdevumus, FM atzina, ka nozīmīgākais pieaugums pērn vērojams sociālo pabalstu izdevumos. Tie pērn palielinājās par 194,1 miljoniem eiro jeb 6,3%, sasniedzot 3,26 miljardus eiro.
"Visu gadu bija vērojama situācija, ka izdevumi pensijām pieaug mērenāk nekā izdevumi pārējiem pabalstiem. Izdevumi pensijām kopbudžetā palielinājās par 111,5 miljoniem eiro jeb 5,3%, ko ietekmēja pēdējos gados augstākais indekss. Izdevumu pārējiem pabalstiem palielināšanos vairāk ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas celšanās, ko ņem vērā par pamatu pabalstu aprēķinam, tādējādi šie izdevumi bija par 82,6 miljoniem eiro jeb 8,6% augstāki kā 2018.gadā," informēja ministrijā.
Īpaši FM izcēla izdevumus slimības pabalstiem, kas pieauga par 35,2 miljoniem eiro jeb 21,3%, ko ietekmēja gan vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums, gan arī saņēmēju skaita palielināšanās.
Atlīdzībai kopbudžetā pērn iztērēti 2,612 miljardi eiro, kas bija par 159,8 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā 2018.gadā. Izdevumu palielinājumu veicināja pērn gada sākumā veiktās pabalstu izmaksas iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam tiek izmaksāta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat kopbudžetā vērojams izdevumu pieaugums aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem un nodarbinātajiem augstskolās.
Izdevumi citās pozīcijās pērn nomināli bija krietni tuvāk 2018.gada izdevumu līmenim. Subsīdijas un dotācijas sasniedza 2,329 miljardus eiro, kas veiktas par 53,3 miljoniem eiro jeb 2,3% lielākā apmērā nekā 2018.gadā. Vienlaikus pērn būtiski pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozarei - par 126,8 miljoniem eiro, kas saistīts ar lielākiem izdevumiem, kurus no kopbudžeta novirza ārstniecības iestādēm, tostarp atalgojuma celšanai.
2019.gadā ES budžetā tika iemaksāti 291,9 miljoni eiro, kas, ņemot vērā kopējā ES budžeta pieaugumu, pērn bija par 33,3 miljoniem eiro jeb 12,9% vairāk nekā 2018. gadā.
FM atzina, ka turpinās intensīva ES fondu projektu īstenošana, tādējādi pērn ES fondu investīcijas saglabājās augstajā 2018.gada līmenī un kopumā atbilda plānotajam.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi - 1,209 miljardu eiro apmērā -, lai gan sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, tomēr pērn palielinājās mēreni, par 21,3 miljoniem eiro jeb 1,8%. "Izdevumu palielināšanos nodrošināja augstākas investīcijas Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūrā. Kapitālo izdevumu pieauguma tempu kopbudžetā ietekmēja zemāks izdevumu līmenis pamatfunkciju nodrošināšanai pašvaldību budžetā," skaidroja FM.
Pērn atsevišķās izdevumu grupās kopbudžetā bija vērojams arī veikto maksājumu samazinājums. Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza 1,509 miljardus eiro, pērn samazinājās par 23,5 miljoni eiro jeb 1,5%, savukārt procentu izdevumi tika veikti par 12,6 miljoniem eiro jeb 4,6% mazākā apmērā nekā 2018.gadā, pērn sasniedzot 263,1 miljonu eiro.
pareizs virsraksts