No ieilgušas skepses līdz priekam par stabilitāti

Var secināt, ka iestāšanās eirozonā noteikti ir palīdzējusi tikt pie valūtas konvertācijas izmaksu krituma un, kas vēl svarīgāk, pie kredītu procentu likmju krišanās. Diezgan droši var apgalvot, ka, tieši pateicoties dalībai Eiropas monetārajā savienībā, Latvijas valdība šobrīd var aizņemties un savas saistības pārfinansēt ar negatīvu procentu likmi. Tāpat droši vien arī valsts politiskā un ekonomiskā drošība līdz ar iestāšanos eirozonā varētu būt pieaugusi. Taču netrūkst diskutablu jautājumu. Piemēram, kā Latviju varētu ietekmēt atšķirīgā eirozonas dalībvalstu finanšu politika un kas notiks brīdī, kad, piemēram, Itālijas lielais parādu slogs kļūs pārāk smags. Tāpat cita starpā tika solīts, ka ekonomiskās aktivitātes kāpuma rezultātā straujāk augs iekšzemes kopprodukts (IKP) un laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tas palielināsies par astoņiem miljardiem eiro vairāk, nekā neieviešot eiro. Ja paraugāmies uz pašreizējo ekonomisko situāciju un to, kas prognožu līmenī attiecībā uz nākamo gadu izriet no tautsaimniecības ekspertu viedokļiem, var secināt, ka bez iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā Latvijā ekonomiskā izaugsme vispār būtu gandrīz apstājusies. Taču, šis temats, ņemot vērā kaut vai iepriekšējo gadu labo eksporta tirgu konjunktūru, maigi sakot, ir ļoti diskutabls, un var pat izteikt minējumu, ka centrālā banka ir kļūdījusies vai arī  savas prognozes par gaidāmo ekonomisko attīstību eiro valūtas ieviešanas kontekstā "ievērojami uzpūtusi".

Savukārt, ja paraugāmies uz atsevišķām valstīm Centrāleiropā vai Skandināvijā, kas eirozonā dažādu iemeslu dēļ nav iestājušās, redzams, ka to ekonomiskā attīstība iepriekšējos gados pat ir bijusi krietni vien straujāka nekā tām valstīm, kuras bijušas valūtas zonas dalībnieces. Tiesa, salīdzinot Rietumeiropas un Centrāleiropas valstis, ir jāņem vērā, ka pēdējām ir zemāks ekonomikas bāzes līmenis nekā Rietumeiropas valstīm, kas likumsakarīgi izaugsmi padara straujāku.