Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Mērķis ir pārstrādāt vairāk papīra iepakojuma

Olu kastīšu ražošanas nozarē makulatūra ir galvenais izejmateriāls. Ierastos risinājumus aizstāj, izstrādājot jaunas tehnoloģijas.

"Izlietotā papīra iepakojuma bizness ir veiksmīgs, ja šajā nozarē prot strādāt," uzskata olu kastīšu un transportēšanas paliktņu ražošanas uzņēmuma SIA V.L.T. ražošanas vadītājs Normunds Dzērve.

Valmieras uzņēmums V.L.T. saražo aptuveni 50 miljonus produkcijas vienību gadā, no kurām 60% ir olu kastītes, apmēram 40% – olu transportēšanas paliktņi. Ražošanas procesā kā galvenā izejviela tiek izmantots izlietotais papīra iepakojums. Starp citu, lai saražotu tonnu papīra, nepieciešami aptuveni 14 vidēji lielu koku. V.L.T. gadā izmanto līdz 4500 tonnām makulatūras, tā pasargājot no iznīcības 60 tūkstošus koku. "Mūsu mērķis ir, ražojot produkciju, pēc iespējas vairāk pārstrādāt izlietoto iepakojumu," uzsver V.L.T. valdes priekšsēdētājs Pāvils Mežals.

Pašlaik 95% uzņēmumā saražotās produkcijas eksportē. Lai gan pirmsākumos V.L.T. sadarbojies ar lielākajiem olu ražotājiem Latvijā, situācija mainījusies, un tagad galvenie produkcijas noieta tirgi ir Baltijas kaimiņvalstīs un citviet Eiropā.

Niša bija brīva

Uzņēmuma pirmsākumi saistās ar 1998. gadu, kad uzņēmuma vadībai kopā ar vācu kolēģiem radās ideja Latvijas putnu olu ražotājiem piedāvāt videi draudzīgākas kastītes un paliktņus no pārstrādāta iepakojuma.

XX gadsimta 90. gados Latvijas putnu olu ražotāji pircējiem savu produkciju piegādāja plastmasas iepakojumos. Sadarbības partneri Vācijā Mežalam palīdzēja ideju nostiprināt, iepazīstinot ar papīra pārstrādes rūpnīcām savā zemē. "Biznesa ideja balstījās uz trim faktoriem – vidi, ražošanas aprēķiniem un izlietotā iepakojuma pārstrādes nozares perspektīvu," norāda Mežals.

Tika atrasti iekārtu piegādātāji Nīderlandē, bet investīcijām nepieciešamie līdzekļi – tolaik aptuveni divu miljonu latu apmērā – iegūti, arī izmantojot Vides aizsardzības fonda piešķirto finansējumu un bankas aizdevumu. Valmierā tika izveidota Latvijā pirmā un Baltijas valstīs lielākā šāda veida ražotne. Lietuvā jau esošais olu iepakojuma uzņēmums tobrīd strādāja ar 1966. gada iekārtu, ražošanas process notika ar pārtraukumiem. V.L.T. savukārt varēja konkurēt ar nepārtrauktu ražošanu – sākuši ar paliktņiem 30 olām un drīz vien ražojuši arī olu kastītes.

"Bizness attīstījās, un 2004. gadā varējām domāt par vēl vienas iekārtas iegādi. Ar to dubultojām ražošanu. Radās iespēja gūt arī Eiropas Savienības fondu atbalstu, kas tolaik bija līdz 50% apmērā no atbalstāmajām izmaksām. Taču situācija ar Eiropas mēroga projekta atbalstu, proti, ar ERAF atbalstu, mainījās 2010. gadā, kad tas tika noteikts tikai līdz 30%. Kamēr nonācām līdz projekta realizācijai, cenas kāpa gan iekārtām, gan energoresursiem. Cenas kāpa visam! Tomēr ražošanu paplašinājām," stāsta Mežals.

Viņš atminas vēl tos laikus, kad padomju gados pēc olām uz veikalu devās ar groziņiem vai arī vēlāk tās akurāti salika plastmasas maisiņos. Izrādās, gaisu necaurlaidīgajā plastmasas iepakojumā tāds dzīvais produkts kā ola "nomirst", jo, lai pareizi saglabātos, tai nepieciešama telpa mitruma atdevei. Neapšaubāmi plastmasas iepakojums ir lētāks nekā papīra pārstrādē iegūtais iepakojums, un lielie olu ražotāji to ņem vērā, ja cenu politikā izvēlas zemāku pašizmaksu. Vēl hermētiskākas ir putuplasta olu kastītes.

"Kad tika pieņemts lēmums Valmierā ražot olu kastītes no pārstrādāta papīra iepakojuma, šī tirgus niša bija pilnībā brīva. Biznesa ziņā tas bija tālredzīgs lēmums, un pašlaik esam vienīgie ne tikai olu iepakojuma, bet arī šādu papīra izstrādājumu ražotāji Latvijā," norāda V.L.T. ražošanas vadītājs Normunds Dzērve, kurš šajā uzņēmumā darbu sācis 2014. gadā.

Tirgus ir mainīgs

Ar vienu iekārtu V.L.T. saražo 23 miljonus, ar abām iekārtām kopā – 50 miljonus produkcijas vienību gadā. Sākotnēji noieta ceļi meklēti, attīstot sadarbību ar vietējiem olu ražotājiem. Eiropā kartona olu kastītes tolaik jau piedāvājuši divi lieli uzņēmumi.

"Līdz ar mūsu otrās līnijas ražošanas atklāšanu Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Mums tas pavēra labas biznesa iespējas. Elektroenerģijas cena tolaik bija pieņemama, makulatūra pieejama gandrīz par velti – 10 līdz 20 latu par tonnu," atminas Mežals un piebilst – tagad makulatūras cena pieaugusi vairākkārt.

Ražošanas vadītājs Dzērve turpina: "Sākotnēji uzņēmums ražošanas procesā pamatā izmantoja avīzes, šīs izejvielas bija daudz, un tās cena bija pieņemama. Patlaban avīžpapīra cena ir ievērojami augusi, un tās daudzums tagad – absolūti nepietiekams. Makulatūras tirgus mainās, un tas ir tas lielākais izaicinājums, jo papīra ražošanas nozarē makulatūra ir galvenais izejmateriāls. Mēs esam iemācījušies strādāt bez avīžpapīra, un nedomāju, ka kastītes kļuvušas sliktākas," uzskata Dzērve.

Jauno izejvielas recepti, kā teic uzņēmuma ražošanas vadītājs, ieguvuši empīriski – tā sastāv no vairākām makulatūras šķirnēm, ko izmanto noteiktās proporcijās. "Kādreiz runāju ar vecā kaluma operatoriem, viņi atzina – ja nedabūs avīzes, iekārtas nestrādās. Tagad tie paši vecie vīri strādā ar jauno materiālu kompozīciju, kurā izmantojam iepakojuma kartonu, biroja papīru, tipogrāfijas ražošanas un produkcijas pārpalikumus. Mums svarīgākais, lai šīs izejvielas būtu tīras, pareizi uzglabātas, bez bioloģiskā piesārņojuma un piejaukumiem, kas pārstrādes procesu padarītu sarežģītu," skaidro Dzērve.

Galvenās izmaiņas, kopš uzņēmums sācis strādāt, ražošanas vadītājs saista ar makulatūru kā svarīgu globālā tirgus produktu. "Visa Latvijā sašķirotā makulatūra lielākoties tiek eksportēta – uz Lietuvu, uz Rietumeiropu un pat uz Ķīnu. Mums jāpiedāvā tā pati cena, ko piedāvā gan liels, spēcīgs uzņēmums Vācijā, gan Ķīnā. Šobrīd konkurējam ar šiem pircējiem un maksājam tirgus cenu, no kuras ražojam savu produktu. Pie šāda tirgus līmeņa spējam strādāt ar normāliem ekonomiskiem rādītājiem," norāda Dzērve.

V.L.T. vadītājs Mežals uzskata – Latvijas iedzīvotāji sākuši novērtēt makulatūras kā produkta vērtību. Uzņēmuma darbinieki mājās uzkrāto makulatūru regulāri nogādā ražotnē, arī Valmieras iedzīvotāji un uzņēmumi labprāt atsaucas aicinājumam nodot V.L.T. savus lietotā kartona iepakojuma, biroja papīra, kā arī uzkrāto grāmatu un avīžu krājumus, par to saņemot atlīdzību.

"Kopš esmu šajā nozarē, pēdējos septiņus gadus var just, ka sabiedrības informētība un vēlēšanās līdzdarboties atkritumu šķirošanā ir augusi," piebilst N. Dzērve.

Galvenie izejmateriālu piegādātāji uzņēmumam ir Latvijas atkritumu apsaimniekotāji, laba sadarbība esot izveidojusies ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA ZAAO un vides pakalpojumu uzņēmumu SIA Clean R.

Jākļūst arvien labākiem

Taujāts par noieta tirgiem, Dzērve atzīst – tie šajā nozarē mainās katru gadu. Kad 2014. gadā viņš sācis vadīt V.L.T. ražošanu, uzņēmumā brīdinājuši – konkurence ir liela.

"Ja būtu zinājis, ka 2017. gadā būs tāda konkurence, kāda ir pašlaik, būtu sācis sirmot jau tad," pasmaida Dzērve un atzīst: "Šajā biznesā nopelnīt var. Tāpēc arī tiek atvērts pietiekami daudz šāda veida ražotņu. Uzņēmēji grib strādāt, grib ielauzties šajā biznesā. Lietuvā tagad jau ir divas strādājošas olu kastīšu un paliktņu rūpnīcas, Igaunijā – viena. Mums līdz ar to vieglāk nepaliek – jo spēcīgāki ir konkurenti, jo pašiem arvien labākiem jākļūst."

Kā piemēru Dzērve min saražotās produkcijas kvalitātes kontroli uzņēmumā: "Tas, ko šodien saucam par brāķi, 2014. gadā – līdz pat 2016. gadam – vēl nonāca pie klienta. Tagad prasības pret kvalitāti ir ārkārtīgi augstas, neviens vairs nepieņem attaisnojumus. Izaicinājumi ir ārkārtīgi lieli."

Klientus V.L.T. meklē tiešas sazināšanās ceļā. "Sākumā rēķinājāmies, ka mums pietiks ar Latvijas tirgu, bet paplašinājām ražošanu, un tas kļuva par mazu. Pēc tam sākām meklēt klientus Lietuvā, Igaunijā un Polijā, tad Vācijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijas tirgus mums tagad aizņem tikai 5%," stāsta Mežals.

Savukārt Dzērve norāda – konkurences cīņā viens no uzņēmuma trumpjiem ir spēja reaģēt ātri, izpildot pasūtījumu: "Lielajiem ražotājiem ir citi mērogi, plāni un uzdevumi. Mēs esam vidēji liels uzņēmums, līdz ar to varam piemēroties prasībām. Varam ātri saražot un laikus piegādāt 100 tūkstošus viena dizaina kastīšu, kas mums ir liels pasūtījums, bet desmit tūkstošus saražojam dažu stundu laikā."

Olu ražotājiem katram ir savas prasības pret iepakojumu gan olu kastītes formas, gan dizaina ziņā. Starp citu, dizaina laukums ir būtisks elements, tas satur gan obligātās prasības par olu kā produktu, gan olu ražotāja reklāmu. Kā teic Dzērve – olu kastīte bez dizaina nav nekas, un, ja kastīšu ražotājs klienta prasības var izpildīt, sadarbība ir iespējama.

"Operativitāte, cik ātri ražotājs var izveidot un uz kastītes uzklāt apdruku, nosaka visu. Tas ir izšķirošais faktors, lai klients sadarbotos," atklāj Mežals un atminas savdabīgu gadījumu ar kādu ārzemju olu ražošanas uzņēmuma vadītāju, kurš uz kastītes vēlējies uzdrukāt savu portretu, cerot, ka tas sekmēs olu reklāmu. V.L.T. dizaina speciālists adaptējis klienta vēlmi, un uzņēmums pasūtījumu izpildījis. Par gaumi iepakojuma apdrukas dizaina ziņā olu kastīšu ražotājs ar olu ražotāju nestrīdas.

Kastītes kvalitāti nosaka ne tikai tās izturība un fiziskais izskats, bet arī apdrukas kvalitāte. Izrādās, arī olu kastīšu pasaulē ir sava mode, kurai jāseko līdzi, piedāvājot inovatīvas iespējas, kas gan prasa lielas papildu investīcijas. Tāpēc uzņēmuma perspektīvajos plānos ietilpst šogad strādāt pie jauna dizaina iespējām ražošanas procesā. "Tirgus kļūs tikai sarežģītāks. Vienā brīdī kāds teiks, ka līdzšinējās kastītes vairāk nav modē. Mums jābūt tam gataviem, vienmēr jādomā par rezerves variantu," atzīst Dzērve.

Bažas par cenu celšanu

Kopš V.L.T. izveidošanas uzņēmums ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs.

"Savulaik tirgus ceļu atrašanas ziņā dalība šajā organizācijā mums daudz palīdzējusi. Sadarbojoties iegūstam daudz informācijas. Tirgus izpētes nolūkos esam bijuši arī Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā, taču patlaban šis tirgus ir ierobežots politiskās situācijas dēļ. Ar cenām konkurēt varam, taču ievedmuitas izdevumi un citas izmaksas neļauj sākt sadarbību," stāsta Mežals un turpina: "Tomēr ieceri par iespējamo sadarbību neesam atmetuši. Mums veidojas pozitīvas attiecības ar Baltkrievijas pārstāvjiem – viņi ir ieinteresēti, taču strādā pēc preču apmaiņas principa un ir gatavi pārdot mums makulatūru apmaiņā pret olu kastītēm."

Runājot par ražotnes perspektīvām, uzņēmuma vadītājs neslēpj, ka biznesam lielu kaitējumu nesusi elektrības dārdzība.

"Mums bija trīs iekārtas, kas darbināmas tikai ar elektrību, – gadā patērējām visumā lielu apjomu. Bijām spiesti iekārtas pārdot, jo elektrība kļuva dārga un nebijām vairs spējīgi konkurēt ar savu produkciju tirgū. Šobrīd strādājam ar iekārtām, kuras produkciju žāvē ar gāzi. Cerēsim, ka gāzes cena nepieaugs, lai gan dzirdam, ka gāzes piegādes cena celsies. Tam jābūt gataviem, bet, kā tad varēsim konkurēt, nezinu," bažas pauž Mežals. Viņa vadītais uzņēmums ir viens no lielākajiem gāzes patērētājiem Valmieras reģionā.

Līdz 2009. gadam uzņēmums saņēmis samaksu par izlietotā papīra iepakojuma pārstrādi. "Tie bija no sešiem līdz astoņiem latiem par pārstrādāto tonnu. Tad izlietoto papīra iepakojuma savākšanu un eksportu pielīdzināja pārstrādei un šo kompensāciju pilnībā novirzīja atkritumu apsaimniekotājiem. Mēs kā Latvijā vienīgie izlietotā papīra iepakojuma pārstrādātāji par pārstrādi kompensāciju nesaņemam. Tas nav korekti," uzskata V.L.T. valdes priekšsēdētājs Pāvils Mežals.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses