ējot sociālekonomiskos faktorus, būtiska loma šajā aspektā ir arī drošai darba videi un tam, lai gan darba devējiem, gan darbiniekiem būtu atbildīga attieksme pašiem pret savu drošību un arī pret līdzcilvēku drošību. Jāpiebilst, ka Atbildīga biznesa nedēļas pasākumus organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts.
Valsts darba inspekcijas (VDI) dati atklāj – kopumā darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 20%. Trīs ceturtdaļas visu smago un letālo nelaimes gadījumu darbā ir saistīti ar organizatoriska rakstura cēloņiem, kuru novēršana neprasa lielas finanšu investīcijas, bet gan atbildīgāku darba kultūru uzņēmumos. Sekas nevērībai pret darba aizsardzību ir ļoti smagas – Latvijā darbavietā mirušo cilvēku skaits ir divas reizes augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Lai situāciju mainītu, Eiropas Sociālā fonda projekta Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana ietvaros VDI piedāvā uzņēmējiem bezmaksas atbalstu, kas ļauj uzlabot darba vidi, padarot to drošāku un veselībai nekaitīgāku.
Kļūt zinošākiem
Atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts vairākos veidos – konsultējot uzņēmumus, piemēram, novērtējot darba vides riskus, izstrādājot veicamo pasākumu plānu un veicot darba vides laboratoriskos mērījumus, kā arī apmācot darba aizsardzības speciālistus.
VDI informē, ka atbalstam var pieteikties ikviens mikrouzņēmums, kā arī mazais un vidējais uzņēmums, kurā patlaban strādā līdz 249 darbiniekiem un kurš darbojas tā dēvētajā bīstamajā nozarē, respektīvi, atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas strādā tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežizstrāde, pārtikas ražošana, kokapstrāde, būvniecība, transports, sociālā aprūpe un vēl citās nozarēs. Kopskaitā ir 39 tā dēvētās bīstamās nozares. Visas šīs nozares minētas Ministru kabineta 2005. gada 8. februāra noteikumos Nr. 99 Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, atgādina VDI. Līdz 2023. gada beigām atbalstu plānots sniegt kopumā 4700 uzņēmumiem.
Vispirms sadarbībā ar ekspertiem darba aizsardzības jautājumos uzņēmumā tiek veikta darba vides risku novērtēšana. Tiek pārbaudīts, cik droša un veselībai nekaitīga ir darba vide, vai ikdienā darba vidē netiek pieļauta nedroša rīcība, kā arī tas, vai darbinieki ir pakļauti specifiskiem darba vides riska faktoriem. Pēc tam tiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns un citi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti, kā arī izveidota darba aizsardzības sistēma, kas uzņēmumam turpmāk pašam ļaus viegli sekot, lai ikdienā tiktu ievērotas darba aizsardzības prasības.
Uzņēmumi, kam piešķirts atbalsts konsultācijām, var pieteikties arī bezmaksas laboratorisko mērījumu veikšanai (kuru izmaksas būtu 250 eiro apmērā), ja eksperti atzīs to par vajadzīgu. Tas ļaus izmērīt dažādu kaitīgo faktoru iespējamo klātbūtni darba vidē – troksni, vibrācijas, ķīmisko vielu ietekmi un citus faktorus, kas ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti.
VDI arī atgādina, ka vēl viens Eiropas Sociālā fonda atbalsta virziens, kam var pieteikties darba devēji, ir darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības darba aizsardzības pamatlīmeņa vai specializētā izglītības programmā. Ar šo izglītības programmu palīdzību tiek sagatavoti speciālisti, kas ilgtermiņā rūpēsies par darba aizsardzību uzņēmumā. Uz darba aizsardzības speciālistu apmācībām var pieteikties uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz desmit. Papildus tam regulāri tiek organizēti arī dažādi semināri, par kuriem sīkāka informācija ir pieejama mājaslapā www.stradavesels.lv sadaļā Kalendārs.
VDI uzsver – lai saņemtu atbalstu, nepieciešams aizpildīt pieteikumu, taču šis process nav sarežģīts, turklāt VDI speciālisti ir gatavi palīdzēt arī noformēt dokumentus. Lai iepazītos ar pieteikšanās nosacījumiem, jāielūkojas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv un jādodas uz sadaļu Projekti>ESF>Atbalsts darba devējiem.
Arī konkurss Zelta ķivere
VDI norāda, ka uzņēmumu dalīšanās labajā praksē darba aizsardzības jomā Latvijā aizsākās 2003. gadā, kad pēc Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iniciatīvas Latvijā tika organizēts pirmais labas prakses balvas konkurss Zelta ķivere. Šis, 2019. gads ir jau 14. gads, kad notiek konkurss, un katru gadu konkursam ir cita tēma. VDI arī mudina ņemt vērā – lai gan konkursa nosaukums ir Zelta ķivere, tomēr tam nav tiešas saistības ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem. 14 gadu laikā balvas ir pasniegtas gan par stresa novēršanu darba vidē, gan par bīstamo ķīmisko vielu pārvaldību, gan par trokšņa līmeņa samazināšanu, gan darbinieku iesaisti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!