Abas organizācijas norāda, ka frakcija rosina papildināt Darba likumu ar prasību, sastādot darba līgumu, vispārīgā nolīgtā darba raksturojumā iekļaut konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi.
Pēc to pārstāvju vārdiem neesot saprotams, kādā veidā darba devējam darba līgumā, kas ir divu pušu vienošanās par darba attiecību nodibināšanu un noteikumiem, jāskaidro, kāpēc konkrētas svešvalodas prasmes prasība būs nepieciešama, veicot darba pienākumus.
Vienlaikus likumprojekta Grozījumi Darba likumā 3. lasījumā tiks skatīti arī Darba likuma grozījumi, kas paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
"LDDK un LCC aicina Saeimas deputātus ar vislielāko nopietnību izvērtēt abus minētos grozījumus. Neviens darba devējs, īpaši privātsektorā, ņemot vērā kvalificēta un nereti arī atbildīga darbaspēka trūkumu Latvijā, tīši nesašaurinās pretendentu loku, no kura viņš var izvēlēties savu darbinieku. Ja jebkuras konkrētas svešvalodas prasme tiek norādīta kā nepieciešama vai vēlama, tad tas lielākajā daļā gadījumu ir objektīvi pamatots priekšnoteikums darba veikšanai. Savukārt, ja darbinieks uzskata, ka kāda no prasībām, ieskaitot svešvalodu prasību, ir nepamatota vai nesamērīga, viņam nav nekādu šķēršļu izmantot Darba likumā šobrīd esošo regulējumu. Par tā efektivitāti liecina arī līdzšinējā tiesu prakse," teikts organizāciju izsūtitajā vēstulē medijiem.
LDDK un LCC pārstāvji norāda, ka notikušajās Saeimas diskusijās grozījumu iesniedzēji nav nākuši klajā ar pētījumiem vai statistikas datiem, kas pārliecinoši apstiprinātu nepieciešamību ierobežot darba devēju tiesības izvirzīt svešvalodu zināšanu prasības un attiecīgajā veidā papildināt Darba likumā iekļauto diskriminācijas novēršanas regulējumu.
"Valodu zināšanas ir pozitīvas profesionalitātes apliecinājums. Līdz šim valdības komunikācijā gan ar Latvijas iedzīvotājiem, gan ar ārvalstu investoriem esam Latvijas potenciālu iezīmējuši kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Partneru valodas pārzināšana ir būtisks priekšnoteikums šī tautsaimniecības mērķa sasniegšanai. Vēlos arī uzsvērt, ka darbiniekiem jādomā par savu konkurētspēju darba tirgū, ņemot vērā, kādā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācijā atrodas Latvijā. Mēs nedzīvojam izolētā sabiedrībā, bet gan esam Eiropas Savienības dalībvalsts, kam ir arī ekonomiski nozīmīgas attiecības ar Austrumu kaimiņiem,” skaidro LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
"Starptautiskās organizācijas, kā EDSO un Eiropas Padome, pagātnē Latvijai vairākkārt norādījušas, ka valstij būtu jāatturas no nesamērīgas iejaukšanās privātajā sektorā, regulējot valodu lietojumu. Vienlaikus Latvija, iekļaujot Darba likumā diskriminācijas novēršanas regulējumu, ir jau rūpīgi vadījusies pēc ES diskriminācijas novēršanas direktīvu prasībām, paredzot arī aizsardzību pret iespējamu diskrimināciju uz valodas pamata," uzskata Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.
LDDK un LCC aicina nepieņemt populistiskus lēmumus, kas uzliek darba devējiem nepamatotu slogu un nepārdomāti maina Darba likuma struktūru, bet pievērsties citiem Darba likuma sakārtošanas problēmjautājumiem. Piemēram, sakārtot jautājumu par darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram vai paziņošanu „pazudušam” darbiniekam par darba devēja uzteikumu. Tāpat LDDK konceptuāli atbalsta priekšlikumu, kas paredz ierobežot pārejošas darbnespējas perioda ieskaitīšanu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, piedāvājot mainīt redakciju, nepārsniedzot viena atvaļinājuma perioda ietvaros 30 kalendāra dienas.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno 68 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no nodarbinātājiem Latvijā.
Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) dibināts 1993. gadā un ir neatkarīga nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar plašu cilvēktiesību jautājumu loku, t.sk. cilvēktiesībām slēgtajās iestādēs, sabiedrības integrācijas, pret-diskriminācijas, iecietības, patvēruma, un citiem jautājumiem.