Latvijas ostās 2018.gada pirmajā ceturksnī visvairāk pārkrautas beramkravas - 8,263 miljoni tonnu, kas ir par 16,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 4,228 miljoni tonnu, kas ir par 26,9% mazāk, ķīmisko beramkravu - 625 000 tonnu, kas ir par 23,7% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 383 800 tonnu apmērā, kas ir kritums par 18,9%.
Lejamkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrautas 4,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 3,863 miljoni tonnu, kas ir kritums par 31,7%.
Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās pirmajos trijos mēnešos pārkrautas 3,181 miljona tonnu apmērā, kas ir par 16,7% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,209 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,5% vairāk, kokmateriāli - 996 700 tonnu apmērā, kas ir par 35,6% vairāk, bet "roll on/roll off" kravas - 853 800 tonnu, kas ir pieaugums par 18,8%.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajos trijos mēnešos bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 8,223 miljonus tonnu, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 4,913 miljonus tonnu, kas ir par 30,8% mazāk, bet trešajā vietā joprojām ir Liepājas osta ar 1,998 miljoniem tonnu, kas ir par 22,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums pirmajos trijos mēnešos bija Skultes ostā - 202 100 tonnu, kas ir par 13,8% mazāk nekā gadu iepriekš, seko Salacgrīvas osta ar 103 400 tonnu, kas ir par 47,1% vairāk, un Mērsraga osta ar 93 900 tonnu, kas ir par 25,5% mazāk.
Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 421 300 tonnu kravu, kas ir par 6,5% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos trijos mēnešos.
Pērn Latvijas ostās pārkrāva kopumā 61,877 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā.
AR