Konference pulcēs gan vietējos, gan starptautiskos pilsētplānošanas, arhitektūras, būvniecības un citu saistīto un radniecīgo nozaru ekspertus. Konferences ietvaros tiks apspriesta un analizēta šī brīža situācija mājokļu jomā no pieejamības un kvalitātes viedokļa gan Rīgā, gan kopumā Latvijā, apskatīti labākie Eiropas piemēri un meklētas iespējas veidot un pilnveidot ilgtspējīgu mājokļu programmu un politiku Rīgas un visas Latvijas kontekstā.
"Šogad apmeklētājiem tiks piedāvāts unikāls konferences formāts, jeb tā sauktā mobilā konference, kad divi no kopumā trīs konferences moduļiem notiks kustībā – ekskursiju ciklā pa Rīgas pilsētvidi, ko vadīs pieredzējuši pilsētvides pētnieki un eksperti, apskatot klātienē apkaimes, kvartālus, ielas un pagalmus, kā arī mājokļu esamību un pieejamību Rīgā dažādos vēstures posmos. Savukārt konferences noslēgumā – trešā moduļa ietvaros – norisināsies starptautisko ekspertu prezentācijas par mājokļu politiku Eiropas Savienībā un labajiem Eiropas pilsētu piemēriem, kas ievadīs diskusiju par iespēju un nepieciešamību veidot Pieejama un daudzveidīga mājokļa programmu Rīgai, kurai nākotnē būtu jābūt saderīgai un sabalansētai ar nacionālās nozīmes mājokļu politiku, kas arī pašlaik atrodas izstrādes procesā," atzīmē Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Konferences galvenie referenti būs Sūzane Bauere, pētniece, Vīnes pašvaldības pārstāve ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Pilsētpolitikas, mājokļu un zemes lietu komitejā un Eurocities pilsētattīstības darba grupas vadītāja, kas prezentēs Vīnes pieredzi mājokļu programmas izstrādē un iedzīvināšanā, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, kas apskatīs nepieciešamās rīcības mājokļu nozares un politikas pilnveidošanā un sakārtošanā Latvijā, lai tuvinātos labākajiem Eiropas piemēriem.
Lai uzsāktu darbu pie paplašinātas programmas Pieejams un daudzveidīgs mājoklis Rīgā, nozares profesionāļiem un lēmumu pieņēmējiem ir jāmeklē iespējamie risinājumi, neierobežojot sevi ar esošo tiesību aktu rāmjiem. Jauniem risinājumiem, iespējams, būs nepieciešams jauns normatīvais regulējums un jauna pieeja dažādu nozaru savstarpējās sadarbības nodrošināšanai. Tomēr, lai procesā netiktu zaudēta sasaiste ar Rīgai būtiskiem izaicinājumiem, Rīgas pilsētas arhitekta birojs konferences tematus strukturē šādos blokos:
- esošā dzīvojamā fonda renovācija, uzlabojot ēku energoefektivitāti un dzīves telpas kvalitāti;
- jauna dzīvojamā fonda veidošana, izmantojot valsts, pašvaldības un privātā sektora resursus;
- jaunu finanšu atbalsta mehānismu izveide dzīvojamā fonda atjaunināšanai;
- mūsdienīga iekštelpu, pakalpojumu pieejamības un publiskās ārtelpas standarta radīšana nākotnes dzīves vides atbalstam.
Domājot par kopējā pieejamā mājokļu fonda atjaunošanu un pilnveidi, svarīgs aspekts ir saglabājamā mājokļu daudzveidība gan formā un piedāvātajā dzīves telpas kvalitātē, gan cenas un lietošanas tiesību kategorijās. Izvēlētajiem tirgus atbalsta mehānismiem ir jāveicina gan publisku līdzekļu finansētas, gan arī privātā sektora attīstītas dzīvojamās platības rašanās tirgū.
Visbeidzot, diskusijas laikā ir nepieciešams definēt Rīgas mājokļa un dzīvojamās vides standartu, izvērtējot esošo mājokļu kvalitāti, nodrošinājumu un pieejamību. Noteiktajam standartam (nākotnē – aktuālo prasību minimumam) jākalpo par vadlīniju, nosakot minimālās prasības gan jaunbūvējamām dzīvojamām platībām, gan esošo namu pārbūves un energoefektivitātes uzlabošanas darbiem.
Svarīgi atcerēties, ka strauji tuvojas pēdējais brīdis, kurā mājokļa jautājums risināms. Padomju laikos celto namu lietošanas termiņa prognozētās beigas (40–60 gadi), kā arī iespaidīgais šo mājokļu īpatsvars (tajos mīt ap 60% rīdzinieku) tam uzliek skaidru laika ietvaru.
Pieteikties konferencei iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja interneta vietnē: www.arhitekts.riga.lv. Dalība – bezmaksas.
Jau kopš 2013. gada Rīgas pilsētas arhitekta birojs organizē starptautiskas konferences (iepriekš R.Šmēlinga konference), kas veltītas Rīgas attīstībai un nozarei kopumā svarīgu pilsētattīstības jautājumu aktualizēšanai, analīzei un risinājumu meklēšanai, tostarp pievēršoties gan pēcpadomju dzīvojamo rajonu reģenerācijai, gan vecpilsētai, gan arī sabiedrībā balstītas pilsētvides aktivitātēm un zināšanu ekonomikai, kā arī ostas un pilsētas sinerģijai.
Arhitekte
VVZ
Dana