Šādu iespēju pagājušā gada rudenī radīja jauniešu attīstības programma Go Beyond sadarbībā ar uzņēmumu Microsoft Latvia, aizsākot reversā jeb apgrieztā mentoringa iniciatīvu. Tās ietvaros spējīgi jaunieši sešu mēnešu garumā konsultēja pieredzējušus profesionāļus – lielu uzņēmumu vadītājus. Kā atklāj viens no šīs iniciatīvas tandēmiem – Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa un viņas mentore Elīna Ingelande –, šāda sadarbība bija vērtīga abām.
Izaicinošs eksperiments
Apgrieztā mentoringa projekts deva iespēju jauniešiem katru mēnesi tikties ar uzņēmumu vadītājiem, lai izzinātu viņu ikdienu un attīstītu arī paši savas prasmes. Savukārt vadītāji projektā varēja iegūt svaigu skatījumu uz jauniešu motivāciju, viņu tehnoloģiju lietojumu, interesēm, vajadzībām, vērtībām, kā arī konsultācijās ar viņiem uzzināt ko vairāk par sociālo tīklu un aplikāciju lietošanu uzņēmuma vajadzībām, gados jaunu patērētāju redzējumu par uzņēmuma identitāti, kā arī jaunās paaudzes uzvedību darba tirgū. Projektā piekrita piedalīties vēl trīs uzņēmumu līderi: SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, personāla atlases kompānijas Amrop vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa un inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions vadītājs Miks Stūrītis.
"Es to redzēju kā eksperimentu un izaicinājumu pati sev. Biju gatava, ka var arī neizdoties," to, kāpēc atsaukusies neparastajam mentoringa projektam, pamato Renāte Strazdiņa. Microsoft Latvia vadītāja atzīst, ka viņai patīk iepazīt citu skatupunktus, turklāt jauniešu perspektīva liekas svarīga arī uzņēmuma kontekstā. "Beigās viss sanāca labāk, nekā gaidīts," viņa saka.
Savukārt R. Strazdiņas mentore Elīna Ingelande projektā iesaistījusies tāpēc, ka viņu allaž interesējis, kāda ir ikdiena tiem, kas stūrē Latvijas vadošos uzņēmumus. "Skatoties uz savu darbu un iespējamo karjeru, tās ir pozīcijas, kurās es gribētu nokļūt," jauniete teic un piebilst, ka viņas vienaudžiem nav nemaz tik viegli piekļūt augsta līmeņa vadītājiem, atklāti parunāt un gūt priekšstatu par viņu izaicinājumiem. "Apgrieztā mentoringa projekts bija ļoti laba iespēja gūt ieskatu, kāda ir vadītāju ikdiena, saprast, vai tas mani interesē un kā es varu attīstīt tās prasmes, kas Renātei ir vajadzīgas šodien." Elīna patlaban pašai negaidīti ir nokļuvusi vadošā amatā SIA Learn IT, kur ir arī līdzdibinātāja, bet stāsta, ka pieredzes trūkuma dēļ savu komandu līdz šim vadījusi vairāk pēc intuīcijas un empīriskā ceļā gūtiem secinājumiem. Dalība apgrieztā mentoringa projektā ļāva palūkoties, kā vada citi un kāda vadīšanā ir labā prakse.
Kā piekļūt jauniešiem
Kā notiek mentoringa sesijas, Elīnai jau iepriekš bija tapis skaidrs, tādās piedaloties kā mentorējamajai, savukārt projekta ietvaros jauniešiem palīdzēja attīstības trenere Evija Vaščenko, lai kopīgiem spēkiem tikšanās ar uzņēmumu vadītājiem padarītu efektīvākas un vērtīgākas abām pusēm. Renāte un Elīna stāsta, ka viņas arī pašas mērķtiecīgi centušās, lai abu sadarbība ir maksimāli praktiska. Veiksmes faktors bijusi vienošanās jau no paša sākuma pieturēties pie konkrētām mentoringa metodēm un rīkiem. Tie palīdzējuši saglabāt struktūru un neizplūst virspusējās sarunās, kā arī ļāvuši ik reizi runāt par vienu konkrētu tēmu un nonākt līdz konkrētiem uzdevumiem, ko Renāte sev un Elīnai apsolīja paveikt līdz nākamajai reizei. Renāte gan atzīst, ka palaikam nav varējusi "sevi apslāpēt" un kaut ko arī stāstījusi no savas pieredzes, taču kopumā ļāvusi Elīnai vadīt procesu, kas izrādījies visai efektīvs. Abas kopīgi runājušas gan par jauniešu vērtībām un to, kā darba devējam viņus atrast, piesaistīt un noturēt, gan par darba organizācijas jautājumiem uzņēmumā. "Tā kā neviens cits nezina Microsoft Latvia vai problēmu, ko gribētos atrisināt labāk nekā Renāte pati, mans uzdevums bija uzdot pareizos jautājumus, jo Renāte pati zina tās labākās atbildes," Elīna piekrīt, ka pieredzējušajai vadītājai bijusi kā katalizators, kas pavirza risinājuma virzienā.
Projekta laikā Elīna iemācījusies vadīt sarunu un sapratusi, ka bieži vien arī augsta līmeņa vadītāji sastopas ar tādiem pašiem izaicinājumiem kā maza mēroga vadītāji nelielos uzņēmumos. Tikmēr Renāte stāsta, ka piedalīšanās apgrieztajā mentoringā viņai devusi citu skatījumu uz to, kas ir svarīgi jauniešiem. Piemēram, viņiem pilnīgi noteikti ir būtiskas iespējas ceļot, iegūt ārzemju pieredzi arī darba sakarā, tāpēc, ja gribi jauniešus piesaistīt, par to jāstāsta un jārunā arī tad, ja pats esi no profesionāļiem, kas darba dēļ ceļo ļoti bieži un uz to galīgi vairs neraugās kā uz pievilinošu un motivējošu faktoru. Renāte atklājusi arī citas praktiskas lietas par jauniešu uzrunāšanu. "Domājot par to, kā īsti jauniešus atrast un kur raidīt tos ziņojumus, ka pie mums ir darbs, secinājām, ka ar viņiem dzīvojam divās dažādās Facebook realitātēs, kas nekrustojas. Tāpēc ļoti apzināti ir jāatrod kanāli, caur kuriem, kaut ko šērojot, tu nonāc līdz vajadzīgajai auditorijai," stāsta Microsoft Latvia vadītāja un piebilst, ka vēl viens ieguvums bijusi iespēja pašai daudz ko iemācīties par mentoringa procesa norisi. Tāpat gan Renāte, gan Elīna atzīst, ka priecājas par abu iepazīšanos. Izveidojies labais savstarpējais kontakts turpināsies arī ārpus projekta rāmjiem.
Nobijās, bet uzdrīkstējās
Uzreiz mesties iekšā nākamajā Go Beyond projekta iesaukumā un atkal kļūt par mentorējamo kādam citam jaunietim Renāte gan nav gatava – ir nepieciešama pauze. Sadarbības gaitā bijuši arī daži grūtāki momenti. Galvenais – laika atrašana. "Man no savas puses bija strikti jāpasaka, ka šis laiks, kas paredzēts mentoringam, nav aizskarams, pat ja jāatrod brīdis piecām citām darba sanāksmēm," atzīstas Renāte. "Otra lieta – vajadzēja saņemties un izdarīt to, ko esi mentoram apsolījis. Tas bija grūti, bet vērtīgi. Tu jau kā vadītājs domā, ka šajā iniciatīvā jaunietim palīdzi, viņu attīsti un atbalsti, bet izrādās, ka tev arī pašam kaut kas jādara un jāattīstās!" viņa smejas. Pieturēties pie modeļa, ka mentors tomēr ir Elīna, Renātei nav bijis grūti. Iespējams, ar IT saistītās izglītības un darba dēļ, kur viss notiek, balstoties uz algoritmiem un metodēm. "Ja redzu – ir process, tad skaidrs, ka jāiet līdzi procesam. Elīna veda, es sekoju." Tikmēr Elīna atklāj, ka citos projekta tandēmos gan atgadījies, ka uzņēmuma vadītājs sadarbībā pārņem iniciatīvu. Lai gan viņai pašai mentoringa metodes sākumā likušās mākslotas, beigās pieturēšanās pie tām palīdzēja nesamainīties ar mentora un mentorējamā lomām.
Mentora pienākumi tomēr sākumā arī biedēja. "Izdzirdot par šo iniciatīvu, man tā likās ļoti interesanta, bet iekšēji es ļoti nobijos. Likās – nē, tas ir kaut kas pārāk liels, man nav tādu spēju un zināšanu, lai kaut ko tādu realizētu. Bet beigās pieteicos tieši tāpēc, lai šīm bailēm tiktu pāri. Man tas bija ļoti liels izaicinājums," saka Elīna. Jautāta, vai pati kādreiz varētu kļūt par uzņēmuma vadītāju, kurš ļaujas jaunietim mentoram, viņa norāda, ka izšķirošs būs viņas iegūtās pieredzes līmenis, jo arī vadītājam apgrieztā mentoringa procesā jāspēj jaunietim daudz dot.
Svarīga ir ķīmija
Iniciatīvas pilotprojekts nu ir noslēdzies. Go Beyond pārstāvis Jānis Jukna, kurš to koordinēja, stāsta, ka patlaban ļoti nopietni tiek apsvērts šīgada rudenī iniciatīvu palaist jau otrreiz, šoreiz iesaistot 10 jauniešus un 10 uzņēmumu vadītājus. "Bet līdz tam mums vēl ir labāk jāizstrādā process, pēc kura saprotam personīgo saderību starp jauniešiem (mentoriem) un vadītājiem (mentorējamajiem)," J. Jukna teic un piebilst, ka tieši savstarpējā ķīmija, tas, cik labi jaunieši un vadītāji spēs sadarboties un kā sakritīs viņu vērtības un skats uz dzīvi, šīgada projektā bijis visneparedzamākais. Šī faktora nozīmīgumu projekta noslēgumā minējuši arī paši jaunieši un vadītāji, daloties domās, kā projektu uzlabot.
Reversā mentoringa aizsākumi pasaulē meklējami 90. gadu beigās, kad bijušais General Electric vadītājs Džeks Velčs saviem 500 augstākā līmeņa vadītājiem lika sadarboties pāros ar gados jaunākajiem kolēģiem, lai tie viņiem palīdzētu apgūt internetu. Go Beyond uzsāktajā iniciatīvā Latvijā lielu lomu spēlēja bijušais Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis, kurš šo ideju iedzīvināja un ļoti palīdzēja arī ar uzņēmumu vadītāju piesaisti šim projektam un viņu pārliecināšanu par tā vērtību.
Savukārt runājot par jauniešu gatavību apgrieztajam mentoringam, atsaucība bijusi ļoti liela. "Nācās pat atteikt pusei no gribētājiem," teic J. Jukna. Viņš stāsta, ka dalība projektā tika piedāvāta Go Beyond programmas absolventiem un viņu vecums un pieredze svārstījusies no apmēram 19–20 gadiem ar relatīvi mazu darba pieredzi līdz apmēram 25 gadiem un ar nopietnu pieredzi komandas vadīšanā. Tomēr pieredze nav bijusi izšķirošais elements, lai kļūtu par kāda vadītāja mentoru.
Lūgts rezumēt projektā paveikto, J. Jukna uzskata, ka ieguvēji ir visi. Jaunieši norādījuši, ka tā bija ļoti laba iespēja redzēt, ar kādiem izaicinājumiem ikdienā sastopas vadītāji, kā arī vairāk uzzināt par pašiem uzņēmumiem un industrijām, kurās tie strādā. Savukārt vadītājiem projekts ļāvis dzirdēt svaigu skatījumu uz tiem jautājumiem, kas viņiem pašlaik ir aktuāli, piemēram, kā piesaistīt un noturēt uzņēmumā jaunos darbiniekus. "Tāpat vadītāji priecājās, ka reizi mēnesī viņiem bija iespēja padomāt par tādām lietām, par kurām varbūt ikdienā nepietiek laika padomāt," J. Jukna saka.