Izklaides nozares loma aug

Līdz ar to arī tāda nozare kā kultūra un atpūta ir vienlaikus būtiska gan vietējo iedzīvotāju intelektam, gan arī valsts naudas makam, veicinot ārvalstu naudas ieplūšanu uz pakalpojumu eksporta rēķina. Patlaban mākslas, izklaides un atpūtas pienesums valsts kopējā iekšzemes kopproduktā (IKP) ir aptuveni līdzvērtīgs tam, ko sniedz izmitināšanas un ēdināšanas nozare.

Komentējot kultūras un mākslas nozares pienesumu valsts kopējā tautsaimniecībā, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāsta, ka mākslas, izklaides un atpūtas daļa Latvijas ekonomikā ilgākā laikā mainījusies maz. 2000. gadā tā bija 2%, bet pērn – 2,1%. "Īpatsvars krīzes laikā nokritās līdz 1,7%, tātad kopš tā brīža šī nozare augusi straujāk, nekā ekonomika vidēji auga. Tas ir likumsakarīgi – cilvēku ienākumiem augot, viņu izdevumi luksusa precēm un pakalpojumiem aug vairāk nekā proporcionāli," skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts. 

Viņš norāda arī uz strauju attīstību piedzīvojošo tūrisma nozari. "Tās pakalpojumu eksporta daļa kopējā eksportā no 1,8% 2000. gadā augusi līdz 4,5% pērn. Ir ļoti viegli pamanīt, ka ārzemnieki mēdz veidot lielu daļu no koncertu, slēpošanas kalnu un citu atpūtas pakalpojumu izmantotājiem Latvijā," situāciju raksturo Strautiņš. 

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis piebilst, ka šīs nozares sasniegumi un attīstība tomēr ir pakārtoti kopējiem procesiem ekonomikā, kas nosaka iedzīvotāju noskaņojumu. Tas savukārt nosaka interesi par nozares sniegtajām iespējām. "Ekonomika ar lielākām vai mazākām grūtībām attīstās, tāpēc ir pamats sagaidīt tālāku nozares izaugsmi. Tāpat liela loma nozares dzīvotspējai un izaugsmei ir budžeta līdzekļiem, kas arī sniegs turpmāku balstu," spriež SEB bankas tautsaimniecības speciālists.  

Viņš zina teikt, ka nozare piedzīvoja ļoti stāvu augšupeju pirmskrīzes periodā, kas izteikti paātrinājās līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). "Tad sekoja krīze, taču, sākot ar 2011. gadu, apjoma atgūšanās bijusi ļoti stabila. Pirmskrīzes līmenis, rēķinot salīdzināmajās cenās, vēl sasniegts nav, taču īpatsvars tautsaimniecībā ieguvis pirmskrīzes laikus – 2,1%," nozares dinamiku ieskicē Gašpuitis. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 19.septembra, numurā!