Norises finanšu tirgū patiešām var būt viens no iemesliem, lai ekonomiskais pieaugums apstātos, tomēr to pagaidām nevar saistīt ne ar centrālās bankas vadītāja nokļūšanu aizturēšanas izolatorā, ne arī ABLV Bank problēmām. Šobrīd daudz lielāka iespēja ierosināt krīzi Latvijā ir ārvalstu notikumiem, piemēram, Ķīnas kredītu burbuļa plīsumam vai iespaidīgam finanšu aktīvu cenu kritumam biržās, kas nobremzētu investīciju plūsmu arī reālajā ekonomikā.
"Ja ir runa par recesijas riskiem, tad tādi ir vienmēr. Respektīvi, tāda iespējamība pastāv arī šobrīd, bet ir krietni zema. To, vai un kad iestāsies recesija, noteiks tas, cik noturīga būs pašreizējā globālās ekonomikas atgūšanās fāze, un tas, cik līgana pāreja būs starp Eiropas Savienības fonda finansējuma cikliem," skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Komentējot potenciālos iespējamos satraukuma iemeslus par pasaules tautsaimniecības attīstību, viņš norāda uz ģeopolitiku. "Riska līmenis, kas var veidot vājas, grūti prognozējamas valdības, audzis visstraujāk. Pēdējos gados šī faktora ietekme uz ekonomikas izaugsmi un finanšu tirgiem bijusi neliela, taču tas nenozīmē, ka to ignorēšana var ilgtermiņā attaisnoties," secina SEB bankas eksperts.
Vienlaikus viņš piebilst, ka globālā izaugsme šobrīd uzrāda dinamiku, kas raksturīga cikla noslēgumam.
"Spēcīgi darba tirgi un pieaugošā labklājība veicina privāto patēriņu, savukārt jaudas izmantošana sasniedz līmeni, kas veicina jaunus kapitāla izdevumus. Būtisks jautājums ir, cik ilgi ekonomika noturēsies šajā fāzē un vai valstis šobrīd rīkojas, lai būtu gatavas izmaiņām ciklā," spriež Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
autoram vairāk nelejiet