Sekojot augšupejošai cenu dinamikai novembrī, kopumā malkas cenas decembrī palielinājušās par diviem eiro kubikmetrā, vidēji sasniedzot 30–31 eiro par vienu ciešo kubikmetru. Pēc MNIC datiem, Latvijā izteiktāks pieaugums, cenām tuvojoties 34 eiro par kubikmetru, vērojams Latgales reģionā, kas saskāries ar piegāžu kritumu no Baltkrievijas un pieaugošu konkurenci no Lietuvas pircēju puses. 2022. gada sākumā šī tendence, pēc centra ekspertu prognozētā, visticamāk, turpināsies. MNIC eksperti min, ka kopējo malkas cenu kāpumu Latvijā pašlaik ietekmē divi būtiski faktori: malkas un šķeldas uzkrājumu sezonālais samazinājums granulu rūpnīcās, kā arī kopējās energoresursu cenu pārmaiņas Eiropas un Āzijas reģionā, kas kopš septembra iezīmē ļoti stāvu augšupejošu vektoru.
Vienlaikus enerģētiskās koksnes resursu cenas atšķirībā no dabasgāzes un elektrības nav pieaugušas vairākas reizes – koksnes produktu tirdzniecībā netiek izmantoti biržu mehānismi un piegādes notiek uz ilgtermiņa līgumu bāzes. Tomēr, kā uzsver MNIC, kaut gan uz citu energonesēju fona mērens, arī enerģētiskās koksnes produktu cenu kāpums patērētājiem ir jūtams – Baltijas jūras reģionā (Amsterdamā, Roterdamā, Antverpenē) industriālo granulu "spot" darījumu cenas patlaban ir divreiz augstākas nekā 2020. gada beigās. Tāpat augušas kurināmās šķeldas cenas. Pēc MNIC aplēsēm, kurināmās šķeldas cenas decembra beigās pietuvojās 12–13 eiro par beramo kubikmetru, ar prognozi 2022. gada sākumā sasniegt 13–15 eiro līmeni. MNIC eksperti prognozē, ka 2022. gada janvārī un februārī enerģētiskās koksnes (malka, šķelda) cenu dinamika būs ļoti atkarīga no laikapstākļiem Latvijā. Ja sala trūkums būs izteikts, iespējamas problēmas ar mežizstrādes darbiem un loģistiku, kas mazinās koksnes resursu piedāvājumu un var saasināt konkurenci to iepirkumos. Vienlaikus MNIC norāda, ka Lietuvā un Igaunijā malkas cenas jau pārsniedz Latvijas līmeni par 5–10 eiro kubikmetrā.