Tieši rūpniecība un ar to saistītais eksports šobrīd kļuvis par vienu no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem un šajā ziņā uzrāda straujākos pieauguma tempus kopš šīs desmitgades sākuma – gan attiecībā uz ražošanas un eksporta kāpuma tempiem, gan Latvijas kopējo ekonomisko izaugsmi.
Attiecībā uz valsts ekonomikas izaugsmi jau parādās runas, ka iepriekš izteiktās prognozes būs jāpārskata uz augšu. Savukārt attiecībā uz eksportu var samērā droši apgalvot – ja vien rudenī neatgadīsies kaut kas tāds, kas var kardināli sabojāt pašreizējās ekonomiskās norises, šo gadu noslēgsim pie jaunas eksporta rekordatzīmes. Iepriekšējais preču eksporta rekords tika sasniegts 2015. gadā, tam naudas izteiksmē veidojot 10,36 miljardus eiro. Pērn tas saruka līdz 10,33 miljardiem, bet ir samērā ticams, ka šogad sasniegs 11 miljardu eiro atzīmi.
Visi priekšnoteikumi tam ir, jo gada pirmie seši mēneši salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas preču eksportam vainagojušies ar 10,3% vērtu kāpumu, tam naudas izteiksmē sasniedzot 5,39 miljardus eiro. Turklāt vērts pieminēt, ka Latvijas eksports ir ievērojami lielāks nekā tā dēvētajos treknajos gados. Desmit gadu laikā, proti, salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusgadu, Latvijas preču eksports ir divkāršojies.
Divciparu izaugsme
Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš sarunā ar Analītiskās žurnālistikas darbnīcu 6K stāsta, ka viņa asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn pieauguši par 18%.
"Es pagaidām nevaru prognozēt, vai šāds vai lielāks pieaugums saglabāsies līdz gada beigām. Tomēr divciparu skaitlim procentuālā izteiksmē vajadzētu būt," spriež industrijas pārstāvis. Kāpumu viņš skaidro ar dažādu metālizstrādājumu, piemēram, metāla konstrukciju, kā arī dažādu mašīnu un iekārtu eksporta apjomu strauju palielināšanos. "Arī tā dēvētā vecā Eiropa pieprasījuma ziņā atdzīvojusies, un tas attiecas arī uz korporatīvajām piegādēm. Mēs neko neražojam stāvēšanai noliktavā. Dzīvē viss notiek. Tikai jākustas," labo konjunktūru ieskicē Rantiņš, piebilstot, ka daudzi asociācijas uzņēmēji šobrīd vairāk "dzīvo pa ārzemēm", piedaloties dažādās izstādēs un strādājot, lai piesaistītu sadarbības partnerus ārvalstīs, nekā sastopami šeit pat Latvijā.
Raksturojot uzņēmumu realizācijas ģeogrāfiju, asociācijas vadītājs stāsta, ka apmēra 80% eksportētās produkcijas tiek pārdota Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs, līdz ar to, ja tur saglabāsies laba ekonomiskā situācija, ir pamats cerēt uz labiem rādītājiem nākamajos gados.
Rantiņš piebilst, ka eksportam sekmējoša ir arī nodokļu reformas gaitā beidzot iedibinātā norma par 0% uzņēmuma ienākuma nodokļu likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai, kas sekmēs jaunus ieguldījumus, līdz ar to varēs veicināt kompāniju eksporta attīstību. Viņš izsaka pieļāvumu, ka labvēlīgas finanšu un ekonomiskās konjunktūras gadījumā nākamo triju četru gadu laikā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu ražošanas apjomi varētu divkāršoties.
No Islandes līdz Ganai
Par divciparu procentos mērāmu eksporta izaugsmi savā nozarē runā arī Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Pēc viņa teiktā, asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu.
"Tādai lielai produkcijas grupai kā gatavie apģērbi eksports gada laikā audzis par 9,6%. Naudas izteiksmē tie ir gandrīz 100 miljoni eiro. Iet uz Eiropu, uz Krieviju, tomēr lielāko pieaugumu rada eksports uz Rietumeiropu," konjunktūru ieskicē Strazds.
No viņa teiktā izriet, ka arī eirozonas dienvidu valstu finansiālās situācijas stabilizēšanās nāk par labu Latvijas ražotājiem. Proti, pateicoties tam, esot palielinājies eksports uz Itāliju. Kā viens no iemesliem straujajai izaugsmei esot arī politiskā situācija Turcijā. Baidoties no nestabilitātes, daudzi Rietumu uzņēmumi esot pārcēluši pasūtījumus no Turcijas, kas ļaujot kāpināt ražošanas apjomus arī mūsu valsts uzņēmumiem.
Strazds stāsta, ka arī citas tekstilindustrijas lielvalsts – Ķīnas – ražotāji Latvijas uzņēmumiem neesot īsti konkurenti, kas saistīts ar to, ka Austrumāzijas valsts kompānijas darbojas pavisam citā preču segmentā. Cita lieta, ka arī Ķīnā kopējo globālo tendenču iespaidā ražošanas izmaksas pieaugot, bet kvalitāte bieži vien nav atbilstoša Rietumu prasībām. Arī tas ir veicinošs faktors Latvijas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāju izaugsmei.
"Izskatās, ka šogad no krīzes situācijas izies arī veļas ražotāji, kuriem iepriekš saistībā ar situāciju Krievijā un Ukrainā bija radušies zaudējumi," spriež Strazds. Tomēr runājot par vieglās rūpniecības uzņēmumiem kopumā, viņš teic, ka peļņas procents tomēr ir pārāk mazs, lai uzņēmumi varētu ieguldīt attīstībā un atjaunoties. Pēdējos gados tas svārstās ap 2%, tomēr, kā stāsta Strazds, lai kompānija ieguldītu attīstībā, būtu nepieciešama vismaz 6% rentabilitāte. "Protams, mums ir uzņēmumi, kuriem peļņa ir šie seši procenti un pat 15%. Tomēr to skaits nav liels, līdz ar to nākas piedomāt, kur ņemt naudu jauniem ieguldījumiem," situāciju raksturo Strazds, piebilstot, ka kopējā situācija ir samērā optimistiska. Eksports turpinot palielināties, un klāt nākot aizvien jauni noieta tirgi, piemēram, pēdējā laikā uzņēmumu noieta portfelī esot parādījušās tādas valstis kā Gvineja un Gana. Savukārt straujāk augošo un ar lielāko potenciālu eksporta tirgu vidū esot tādas valstis kā Islande, Francija, Kanāda un Bulgārija.
Riska momenti
To, ka eksportam klājas labi un konjunktūra ir samērā daudzsološa, atzīst arī makroekonomikas speciālisti. Jautāts, vai arī gadā kopumā Latvijas eksporta pieauguma temps var noturēties virs 10% atzīmes, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš teic: "Varbūt arī drusku noslīdēs zem 10%, bet mēs te nodarbojamies ar matu skaldīšanu, skaidrs, ka eksporta sektoram klājas labi."
Viņaprāt, bez jau iepriekš minētajiem eksporta izaugsmi augšup dzenoši faktori ir arī labā graudu raža, piena produktu cenu kāpums, kā arī kopējās izaugsmes palielināšanās reģionā. Attiecībā uz pēdējo tas varētu būt arī tranzīta caur Latviju veicinošs, kas savukārt ārējās tirdzniecības statistikā parādās kā reeksports. Vienlaikus, viņaprāt, bremzējošs faktors ir celtniecības straujāka attīstība, kas var samazināt koka un metāla konstrukciju eksportu, uzņēmējiem sākotnēji apmierinot vietējo pieprasījumu. Kā vēl vienu faktoru ekonomikas speciālists min tā dēvēto bāzes efektu, proti, pērn gada otrajā pusē kopējie eksporta skaitļi bijuši samērā labi, līdz ar to mazinot iespēju straujākam izrāvienam šā gada otrajā pusē.
Lai arī pagaidām skaitļi ir visai iepriecinoši, ekonomistu aprindās straujam tālākam pieaugumam tiek saskatīti arī vairāki riska momenti. "Eksporta galamērķus vērtējot, ir visai atšķirīgas, brīžiem pat ekstrēmas sajūtas. Uz Lietuvu un Igauniju eksporta kāpums bijis salīdzinoši pieticīgs. Taču turpina izbrīnīt eksporta kāpums uz Krieviju (plus 32%). Straujš kāpums bijis arī uz Vāciju un Zviedriju, attiecīgi par 17,7% un 16%. Tomēr šobrīd parādās jautājums, vai jau sācis parādīties tā dēvētais Brexit efekts, jo gada pirmajā pusē eksports uz Lielbritāniju vairs pieaugumu neuzrāda, bet krities par 0,5%, jūnijā vien uzrādot kritumu par 8,2%," dažādu valstu konjunktūru ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Tāpat esot interesanti vērot visai astronomiskos eksporta pieauguma tempus uz dažādām eksotiskām valstīm, piemēram, Āfriku. Taču šis pieaugums notiek no salīdzinoši maziem bāzes līmeņiem, tāpēc arī izaugsmes skaitļi var būt daudzos desmitos procentu vai pat daudzkāršoties. Turpinot apskatīt eksporta skaitļus uz dažādām valstīm, Gašpuitis piebilst, ka visai pamanāmi uzlabojušās pozīcijas eksportam uz ASV, kas nu kļuvusi par 12. eksporta tirgu ar gada pieaugumu par 54%, un šķietot, ka šī tirgus nozīme turpinās pieaugt. Vienlaikus eksperts bažījas par izaugsmes noturību Krievijas virzienā, jo politiskā rīvēšanās turpināsies un tās ietekme ir grūti prognozējama, tāpat kā pašreizējā starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās ilgtspēja, kur, politisko motīvu vadīti, saspīlējumi ir viens no riska momentiem turpmākajā attīstībā.
Ja runājam par šo gadu, tad eksporta konjunktūra ir laba un augošais pieprasījums, kas panākts ar centrālo banku īstenoto finanšu stimulēšanu un lētām aizdevuma likmēm, sola Latvijas uzņēmumiem papildu peļņas iespējas. Tomēr jāatceras, ka mūsdienu ekonomika virzās no viena "burbuļa" līdz nākamajam, turklāt situācija pasaulē kļūst aizvien nemierīgāka, kas neizslēdz arī traucējumus ārējā tirdzniecībā, līdz ar to arī mūsu valsts ekonomikas izaugsmē. Tomēr tuvākās prognozes ir visai optimistiskas. Piemēram, Strautiņš izsaka pieļāvumu, ka gada otrajā pusē ekonomikas tempi pret pagājušā gada attiecīgo laika posmu varētu palielināties līdz apmēram 5% salīdzinājumā ar aptuveni 4% kāpumu, kas fiksēts pirmajā pusgadā.