No vienas puses, tas ir signāls, ka sabiedrība kļūst turīgāka. Desmit eiro šurp vai turp vairs nav būtiski, nauda pastāvīgi ir apritē, un tas ir labi uzņēmējiem. Savukārt, no otras puses, nauda daudz ātrāk arī iztērējas un tikai ārkārtas situācija (piemēram, Covid-19 pandēmija un tai sekojošā neziņa par nākotni un ierobežotās iespējas tērēt naudu) liek lielai daļai sabiedrības sākt domāt par uzkrājumu veidošanu. Tomēr liela nozīme ir arī uzņēmēju mākai naudu izvilināt no cilvēku makiem jeb, vienkārši sakot, prasmei pārdot.
Vairāk norēķinu karšu nekā iedzīvotāju
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!