Lietuva 2023. gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pasaulē lielākā amonija nitrāta eksportētāja. Par to liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika. Jāatgādina, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Atskats vēsturē
Attīstoties zemkopībai, cilvēki meklēja veidus, kā palielināt lauksaimniecības kultūru ražīgumu. Viens no veidiem bija uzlabot augsnes kvalitāti. Jau izsenis augsnes kvalitātes uzlabošanas tika lietoti kūtsmēsli un pelni. Arī Latvijas tradicionālajā zemkopības sistēmā līdumu līšana bija veids, kā dabiski paaugstināt augsnes auglību. Jaunos tīrumus mēsloja ar līduma koksnes pelniem.
Pārejot uz intensīvāku lauksaimniecību, bija nepieciešami papildu risinājumi, lai uzlabotu augsnes kvalitāti. Tīrumu mēslošanai tika izmantoti pelni un izdedži, kā arī sasmalcināti karbonātus saturoši ieži – kaļķakmens un dolomīts, kas uzlaboja skābo augšņu kvalitāti. Kā lētākais fosfora mēslojums, pat neko nezinot par fosfora nozīmi augsnes auglības veicināšanā, tika izmatoti kaulu milti. XIX gadsimtā tika atklāts, ka augšņu auglībai vissvarīgākais ir nodrošināt optimālu fosfora, slāpekļa un kālija koncentrāciju.
Ražošana Rīgā
Fosforu saturošu minerālmēslu ražošana Latvijā aizsākās XIX gadsimta beigās. Rīgā, Vecmīlgrāvī, 1892. gadā darbu sāka fosfora savienojumu minerālmēslu rūpnīca, kas piederēja akciju sabiedrībai Pirmā Krievijas superfosfāta fabrika. Pirms tam galvenais fosfora mēslojuma avots bija kaulu milti. 1913. gadā Rīgas superfosfātu rūpnīcā saražoja 22% no visā toreizējās Krievijas impērijas teritorijā saražotā superfosfāta (Latvijas PSR mazā enciklopēdija, III sējums. Rīga: Zinātne, 1970, 218. lpp.).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60